Par mums:

Væs! Mūsu kopienai rūp mūsu valodas nākotne. Mēs cenšamies runāt pēc iespējas latvišķāk (arba latgališķāk), kopt, kuplināt gan attīstīt mūsu valodu, kā arī aizvietot aizguvumus!
Svarīgi ir arī radīt saturu, tādēļ mēs tulkojam zviedzekļus ('memes'), rotaļas gan nākotnē tulkosim arī seriālus.

„Valodas valstība” aizsākās 2021. gada siena (sienmēneša, jeb jūlija) 29. dienā, diskórda servera veidolā, ko līdz 2024. gada salnmēneša (novembra) 11. dienai dēvējām par „Mēnessmuižu”, divas dienas „Latviskotni”, līdz beidzot nonācām pie šobrīdējās nodēves - „Valodas valstība”, bet jau gadus pirms tā, es - Naktssaule - gribēju uzlabot savas valodas prasmes. Savos pusaudzes gados katru dienu teju visu dienu ļerkstēju angliski, līdz beidzot man bija dziediniecei jāpaskaidro kas man kaiš, bet es nemācēju vārdus. Man arī skauda, ka japāņu ļaužvārdi ir atvasināti no viņu vārdiem - pašsaprotami -, nevis aizgūti, taču vienbrīd sapratu, ka arī mums tādu ir, bet ir daudz svešvārdu. Neilgi pēcāk, es nolēmu tā: ja nemāku pateikt latviski, tad neteikšu vispār. Tas man palīdzēja paātrināti apgūt mūsu vārdus gan ieraudzīt cik anglišķus teikumus veidoju.
Ja nezināju kāda vārda tulkojumu, es vienkārši centos izteikties saviemi vārdiemi, kas dažkārt noveda pie tā, ka radīju naujvārdu.

Pēc kāda laika, sapratu, ka valodu kārtīgi neiemācījos, jo bija nepašsaprotami aizguvumi, kas nav saistīti ne ar vienu mūsu sakni, vārdu arba ir neatpazīstami, tādēļ sāku aizvietot. Ne tikai, lai būtu saprotamāku vārdu, kurus vieglāk atcerēties, bet arī, lai būtu par ko læpoties, neraugoties uz visām skaņumijām, slāvišķota piedēkļa gan vienkāršotiem, apvienotiem priedēkļiem. Arī mūsu jauniešu garam ir svarīgi, lai valoda būtu tāda par kuru nāk læpnums. Lietuvji savu valodu sekmīgi ir nosargājuši - man patīk, ka viņu valodai ir sænuma, varænības pieskaņa gan daudz savas izcelsmes vārdu literārajā valodā. Protams, ka arī viņiem ir aizguvumu, taču nevis savu vārdu vietā, bet blakām. Savus vārdus svešiemi viņi ne tikai neaizvieto, bet arī cītīgi darina naujus.
Literārā valoda nav pārāka par izloksnēm. Apvidos ir daudz mūsu izcelsmes vārdu, kurus būtu aizderīgi ieviest savā runā, taču ir jāmāk tos atšķirt no aizguvumiem, kuru arī netrūkst.

Latvju valodai gan latvjiem svarīga ir arī latgaļu valoda. Tā kuplina latviešu (Latvas iedzīvoņu) kultūrtælpu. Daudzviet kur mums literārajā valodā ir aizguvumi, latgaļi lieto latviešu izcelsmes vārdus.
Ulmanis centās to dzēst - aizliedza piemēram grāmatas, skaņumākslu gan sarīkojumus latgaliski. Kopš izzuda pārējās baltu ciltis - tad prūšu valodas pratēji 18. gadsimta sākumā - mūsu nav palicis daudz. Baltu tautām vienai ar otru jākļūst ciešākām gan jāsargā savas valodas. Vēl labāk būtu ja mēs vismaz pamatlīmenī iemācītos viena otras valodu.

Manuprāt, lai mēs virzītos uz spožu nākotni, mums jābūt kārtīgai valodai. Tā ir mūsu pamats, no kā izriet mūsu savdabība, kas mūs vieno.