Æsošu vārdu paraugi vārddarināšanai

-a (sk. arī: izsk. -ava gan -e) =

[valsts, zemes nodēve (vairāk piemēru šeit)]
Latva / 
[sieviete]
Bāba (no IEPV saknes „\*bhābh-”/„*bāb-”, kas ir pusatkārtots bērnu runas balsiens „bhā-” (bā-)), [apvv.] māma (no pusatkārtotas IEPV saknes „*mā-”, kas izveidojusies bērnu runā) /
[kāds ar kādu īpašību]
[apvv.] ļænga (mnp. varbūt no bijuša dbv-a „ļengt” 'kļūt ļenganam') /
[tas, ar ko...]
Šķira (šķirt {...šķir}), važa (no vārda „vadīt” {lietvārda izskats dsk. agrāk: „\*vadi̯ās”}, kas ir tās pašas izcelsmes kā „vest”. Sākotnējā nozīme: 'tas ar ko vada' ---> 'groži, pavada' {sk. tautasdziesmā „aiz važiņu (grožiem) noturēju bāleliņa kumeliņu”. Vārds bijis šauru apvidu vārds, vārdnēs sāka parādīties tikai 18.gs, vispirms J. Langes vārdnē ar nozīmi 'apaušu ķēde'. J. Neikena gan K. Ulmaņa vārdnēs vārdam „važa” bija nozīme 'kamanas; pavada, groži; ķēde ap kaklu {atsaukdamies uz Langi}', bet Latgalē vārds dsk. nozīmējis 'ķēdes'. Ierosinājums noz. pārnesumam no grožiem, pavadas uz ķēdi {ķēdēm} varbūt bijis vārda lietojums apzīmējam apaušus, iemauktus. Drīzāk gan, ka noz. pārn. 'groži' ---> 'ķēde' saistīts ar ļaužu {piem. noziedznieku} locekļu saistīšanu ar grožiem, kurus vēlāk aizstāja ķēdes. Mūsdienu liter. nozīmē valodā ieviesies 19. gs beigās, bet 20. gs. sākumā literatūrā jau bieži lietots.), dæsa (pamatā IEPV sakne „\*dek̑-” '(sa)raut, sašķelt, sadalīt pa šķiedrām' ---> BPV „\*deš-” ---> latvju „des-”. Nozīmes attīstība: 'šķiedra' ---> 'zarna' ---> 'desa'. Endzelīnaprāt vārda pamatā ir hómónīmā sakne „\*dek̑-” '(uz)ņemt'. Tās pašas izcelsmes laikam ir auga nos. „dedestiņas” gan apvidos „desesas” {lietuviski „dedešra”; Endzelīns), [kónstrukcija] pārmija (pārmīt {...pārmij}), [miesdaļa; novec.]
miņa („mīt” 'likt pēdu, soli'. Nozīmē 'pēda'. Lietvārda izskats agrāk: „\*mini̯ā”), [apvv.] zieža (no dbv. „ziest”), spraisla (mnp. no dbv. „spraislāt”) /
[tāds, kas...]
Nira (dbv. „nirt”, kā pamatā ir IEPV sakne „\*ner-” 'nirt, slēpties; ala”; zudumpakāpē „\*nr̥-” ---> BPV „\*nir-”, no kuras latvju „nirti”, „nirt” gan „nira”.) /
[tas, kā...]
Stāja (no dbv. „stāt”. nozīmē 'nostāšanās, izturēšanās veids' 20. gs. 30. gadu naujvārds. Agrāk vārds „stāja” - 'apstāšanās, pārtraukums' {„bez mitas, bez stājas”}. 20. gs. 30. gados arī no dbv. „nostāties” tag. celma atv. vārds „nostāja” 'attieksme, viedoklis, pózīcija'), nostāja /
[paveiktas darbības rezultāts; -ums]
Šķila (šķilt {...šķilts}), loma (lemt {...lemts}), miza (no bijuša darbībvārda „\*mizt”, kura pamatā ir IEPV sakne „\*(s)mei-” 'griezt', kas paplašināta ar g̑ burtu {sav. d}. Ar skaņumiju „\*meig̑-” : „\*mig̑” ---> baltu pirmvalodas „\*miž-” ---> latvju sakne „miz-”, no kuras bijis dbv. „mizt” {no kura apvv. „nomizt”}, no kura lietvārds atvasināts. No saknes nozīmes 'griezt' ---> 'nostrupināt' {sal. ar vārdu „nomzot” gan apvv. „nomizēt”, kuri nozīmē ne vien 'atdalīt mizu', bet arī 'kļūt strupam, neasam'. Zubatijaprāt lietv. saistīts ar krievu „мез(?)а” 'aplieva' {kuru savukārt saista ar latvju „mīzt”}. Pētersōnaprāt saistīts ar krievu „mezdra” gan poļu „miazdra” 'ādas iekšpuse', kuru izcelsme ir nedkaidra.), pumpa (pumpt), uzvija (no vārda „vīt”. Sākotnēji 'tas, kas vīts virsū vai klāt', piem. 'trešā aukla, ko pievij klāt divām. Ar nozīmes pārnesumu 'tas, kas ir virs parastā, virs mēra'), teika (teikt), [apvv.] krāva (kraut {...krauts}), plaka (dbv. „plakt”), pļæka (dbv. „plakt”)
[tas, ko...]
Dæva (dot {...dod}), joma (||jemt 'ņemt' {...jæm}||), miņa (||no apvv. „mīt” 'atminēt, uzminēt' {...atminas}, kas ir vienas izcelsmes ar vārdu „minēt”. Lietvārda izskats agrāk: „\*mini̯ā”||), atmiņa, uzmava (||no vārda „maut” 'maukt, vilkt', kura pamatā IEPV sakne „\*meu-” 'bīdīt (nost, prom)'. No šīs saknes arī vārds „maukt”. Hómónīmo sakņu „\*meu-” atvasinājumi dažkārt saplūduši vai viens otru semantiski ietekmējuši||) spira (||pamatā IEPV sakne „\*sp(h)er-” '(āzeņu, aitu) spiras', no kuras redukcijas pakāpē BPV „\*spir-”, no kuras vārds „\*spir-ās” ---> latvju „spiras”. Daži rakstnieki {Leskīns, Persōns} šo vārdu saista ar vienrakstības sakni, no kuras latvju vārds „spert”. Sal. apvv. „spirāt” 'izmest spiras' : „spirāties” 'spārdīties, ķepuroties, spirināties'||), uzkoda (||uzkost 'ieēst'. Šāda nozīme ir arī senindiešu, krievu valodā gan sanskritā. Aizgūta laikam nav.||), (||pacienāt||), [**sajūta(s)**; sarunvalodā]

juša (||just||), [novecojis] paciena, [apvv.]

pakoda, koža, [ierocis] stopa (||no saknes, no kuras vārds „stiept” 'nest, vilkt, skriet, [apvidos] dzert' (sakne „*ten-” 'stiept, vilkt, sasprindzināt, saspīlēt', paplašināta ar p burtu gan pieliktu ieskaņu „s-”), kas ir hómónīms vārdam „stiept” (kas no ABPV saknes „stiep-”; sākotnējā nozīme: 'tas, kas izstiepts, stiepjot padarīts stingrs, spraigs||) /

[**tas, kas...**]

cilpa (||pamatā IEPV sakne „\*kᵘ̯el-” 'griezt(ies), kustēties' {no kuras arī vārds „kult”}, kas paplašināta ar p burtu. Ar skaņumiju BPV „\*kelp-” : „\*kilp-”, no kura - latvju „cilpa”. Nozīmes attīstība: 'griezties' ---> 'aplis' {sal. ar tās pašas izcelsmes latvju arhaismu „cels” gan krievu „koleco” 'ritenis'} ---> 'lokveida, apļveida priekšmets'. Citā skaņumijas pakāpē ir „\*kalpa” 'cilpa', no kura - apvv. „kalpiņš” 'adīkļa cilpiņa' gan 'arkla streņģes; cilpa, kuru vijējs uzmet uz vadža' {vīr. dz. laikam pēc vārda „kalps” 'puisis, kalpotājs' mīlinājuma parauga} gan „kalpenis” 'cilpa'||), cirta (||no vārda „\*cirt” vai „cirst” 'griezt(ies), velt(ies)', kuram blakus parastāks refl. „cirsties” {„audziet mani gari mati, vizuļos cirzdamies”, „vilnis cirta {arī „cirtās”} pār galviņu”, „sienu cirst {uzcirst}”, t. i apvērst}. Pamatā IEPV sakne „\*(s)ker-” 'griezt, liekt' {no kuras arī vārds „cærs”} zudumpakāpē „\*kr̥|-” ---> BPV „kir-” ---> latvju „cir-”. No saknes pamatpakāpē ir apvv. „cera” 'nekārtīgi, sabužināti mati', „cerains” 'kupls, savandīts', „cerba” 'cirta, cirtaini mati' {sal. ar leišu arhaismu „kerba” 'ķekars'. Jēgeraprāt vārds no hómónīma „cirst” 'skaldīt', kuram no nozīmes 'sist' izveidojusies arī nozīme 'strauji virzīt' {„cirst durvis ciet”, refl. „cirsties” 'strauji virzīties' no kuras varēja būt 'virzīties aplī, vīties'. Endzelīnaprāt vārds izcelsmes ziņā saistīts ar krievu „čerta” 'svītra, robeža'||), [ēdiens] oga (||pamatā IEPV sakne „\*ōg-” 'augt; auglis, oga' (Pókórnijs) vai „\*ōug-” 'augt, palielināties' (Trubačóvs). Šā vai tā var būt kopēja izcelsme ar sakni „\*au̯eg-” : „\*aug-”, no kuras latvju vārds „augt”. BPV „\*ōg-” {„\*ōug-”} ---> ABPV „\*uog-”, no kuras latvju vārds „oga”.||), [bijušs vārds]

likta (||gnj tās pašas izcelsmes kā vārds „liksta”, kas no dbv. „likt”. Par nozīmi sal. ar vārdu ”liktenis”. G. Elgeram 17. gadsimtā līdzvārdi: „likta”, „nelaima”, „nelaimība”, „krusts”, „bēda”, „Dieva sodība” gan apvv. „līgsda”. Endzelīnaprāt varbūt saistīts ar vārdu „liga”||) /
[**tāds, kas...**]

vasa (||no laikam bijuša dbv. „*vest” 'augt' {sal. ar leišu „vešėti”}||), [**dzīvinieks, tārps**]

slieka (||pamatā IEPV sakne „\*lei-” 'mitrs, gļotains, lipīgs; glums, slidens, gluds' no senākas nozīmes 'zema, ieliekta vieta' {no kā arī vārds „leja”}. Sakne ar s- ieskaņā paplašināta ar k burtu, no kā BPV „\*sleikā-” ---> ABPV „\*sliekā-”, no kura latvju „slieka”. Apvv. „sliekas” atspoguļo saknes nozīmi 'mitrs, gļotains, lipīgs' {sal. ar īpašībvārdu „sliekains” 'mitrs, gļotains' gan tās pašas izcelsmes vācu vārdu „schleim” 'gļotas' : „schleie” 'līnis'}. Iespējams arī, ka vārdā „slieka” saplūduši divu IEPV sakņu atvasinājumi {sal. ar apvv. „slænka” 'slieka', kas laikam no IEPV „\*slenk-” 'griezt, vīt; līst, rāpties, vīties' {no kuras arī vārds „slinks”}. No šīs saknes arī apvv. „sloka” gan „sloks” 'slieka'.||), [apvv.] šļieka (||tās pašas izcelsmes kā vārds „slieka”, bet ar ekspresīvu ieskaņas līdzskaņu mīkstinājumu||), sloka (||sk. vārdu „slieka”||)

[**izskaņas „-šana” gan „-ums” saīsinājums**]

runa, pļauja, pāreja, pietura | [**tikai izskaņas „-šana”**] noma (||ņemt||), piemiņa (||sk. vārdu „miņa”||), pastaiga, kūla (||'kulšana'||), *nožēla*, [apvv.] dzimša (||'dzimt'||) | [**-šanās**] apūta (||„atpūst(ies)”. Ap ieviešanās laiku tas lietots līdztekus ar vārdu „atpūšanās”.||) | [**tikai izsk. -ums**] virma, bura (||Becenbergera, Pókórnija gan Endzelīnaprāt {viņaprāt laikam ir} pamatā ir IEPV sakne „\*bher-” 'pīt, aust' {no kuras arī grieķu vārds „pharos” 'audums, audekls'. Karuļaprāt pamatā laikam IEPV sakne „\*b(e)u-”, „\*bh(e)u-” 'uzpūst(ies), (uz)tūkt' ar piedēkli -rā-. BPV „\*burā-” ---> latvju vārds „bura”. no šīs saknes arī vārds „bozt” gan leišu apvv. „būra”, „būris” 'pūlis, bars, pulkiņš, kopa'. Sal. ar vārdu „būrys” 'bars, pulks, pūlis' gan senindiešu „bhūrih” 'daudz, bagātīgi; apmērā vai skaitā liels' {<--- 'uzpūsts, uztūkis'}. Par nozīmju 'tūkt' gan 'pūlis, bars' sakaru sal. tād pašas saknes vārdu „tūkt” ar vārdu „tauta”. Mikóla, Nieminena gan Frenkelaprāt vārds aizgūts no līvu „purri” ---> „puri”, „pūraz”, „pur'az” 'bura', taču Karulis izceļ, ka latvju valodā paveidu ar p- nav. Vārds „bura” laikam bijis kuršu. Sal. ar kursenieku vārdu „bur(a)” gan „burpils” 'izliekts vai iedobts koks buru aprasināšanai' {lietuviski - „burpilis” 't.p'}, kur „-pils” no vārda „pilt” 'smelt' {gan laikam arī 'liet'; sal. vārdu „pilts” 'ūdens smeļamā liekšķere', „pilta” 'smeļamā karote' ar leišu dbv-u „pilti” 'liet'}.||), [sajūta, izjūta; apvv.] rieba (||riebt||)

/

[**pabeigta darbība** (-iens, -ums)]

ælpa (||„ælpt” (nav norādīts vai ar plato vai šauro||), kauja, uzvara (||no vārda „varēt” saknes. Pirms vārds 19. gs. ieviesās, valdīja vārds „uzvarēšana”, bet bija arī „uzvare” gan „uzvars”||) | [tās rezultāts] iesauka /

[**vieta**; no darbībvārda]

pietura, eja (||no vārda „iet” tagadnes locījuma||), krauja, atmata (||„atmest” ar saknes patskaņa miju {apvidos arī vārds „atmats” 't. p.'}. Par izskatu sal. ar vārdu „pamats”. sākotnējā nozīme - 'tas, kas atstāts, pamests' {sal. ar „atlaists, palaists, atstāts atmatā”||), ieplaka (||dbv. „plakt”||), [apvv.] dzimša (||dzimt||) | [no saknes] plaisa / 

[galotnes -ība saīsinājums; apvv.]

atrieba /

strāva (||pamatā IEPV sakne „*sreu-” {no kuras arī leišu „srovė” 'straume; strāva'}, no kuras atvasināts BPV „\*srā̆u̯-ā-”, kurā vēlāk iesprausts t burts. Blakus vārdam „strāva” bijis arī arhaisms „strava” {sal. ar leišu „srava”}.||) /
[**laikapstākļi**]

auka (||pamatā IEPV skaņvārds „\*eu̯k” / „\*ou̯k-” : „\*ū̆k-” {no izsaukuma skaņas eu > ou, ū}. No IEPV „\*ou̯k-” ---> BPV „\*auk-”. Atvasinām skaņvārdus ir raksturīgi saknei pielikt k burtu {sal. krievu „u!” ar „ukaķ” 'ūjināt, kliegt (mežā)'. Apzīmējot ļoti stipru, vētrai līdzīgu vēju ar vārdu „auka”, senie runātāji par raksturīgo pazīmi izraudzījušies šī vēja kaukšanu {sal. ar apvv. „kauka” 'viesuļvētra', kas no darbībvārda „kaukt”}. Vārdā ieplūdis arī IEPV saknes „\*au̯e-” 'vējot, pūst, dvest' {no kuras vārds „auri” gan „aurot”} reflekss||) /

[**sirgums, kaite**]

liga (||pamatā IEPV sakne „\*leig-” 'liekt' {no kuras arī vārds „liegt”}. Ar skaņumiju „\*lig-” ---> BPV „/*ligā-” 'sirgums'||) /

stīpa (||no darbībvārda „stipt” izcelsmes paveida „stīpt”, kuram laikam bijusi nozīme 'stiepties, būt tievam, garam' {sal. ar leišu „stypti” 'stiepties garumā, izaugt'. Atv. „stīpa” pamatā varētu būt arī dbv. „stipt” tagadnes celms {(es) stīpu||) /

[apvv.]

lǣkta (||lēkt; '(saules) lǣkts'||)

[**izskaņa daudzskaitlī; sajūta, izjūta**]

sǣras (||pamatā IEPV sakne „\*ser-” 'plūst', no kuras arī vārds „sērēt”. Uz vārda „sǣras” sakarību ar „sērēt” norāda piem. 18. gs. dbv. „sǣroties” 'skumt, būt nomāktam' gan 'pārklāties dubļiem, dūņām'. Vārda „sǣras” nozīmes attīstība varēja būt divējāda {ar savstarpēju mijiedarbi}. 1. '{asaru} plūsma' ---> 'raudāšana gan skumšana' ---> 'skumjas, nomāktība'. 2. saistījums ar apvidus īpašībvārdu „sērs” {sǣrs?} 'rūgts, ass (par garšu'. Ne vien asaru, bet arī dažu citu šķidrumu rūgtā, asā garša ietekmēja īpašībvārda „sǣrs” nozīmi. No īpašībvārda „sǣrs” atvasināts apvidvārds „sǣrot” 'kļūt rūgtam; sāpēt'. No nozīmes 'rūgts' ar nozīmes pārnesumu „sǣrs” 'skumjš, nomākts' {par noz. pārn. sal. ar vārda „sūrs” nozīmi ' rūgts gan 'grūts, ciešanu pilns'.||), šaubas, alkas, ilgas, bǣdas, raudas, vǣmas, grǣmas, [apvv.] viebas (||viebt||) /
[kaut kā kopums]
Saslaukas

[-šanās vai -šana]

šūpas (||šūpoties, šūpot||), atvadas, ardievas | [tikai -šana] klaušas (||no vienas vārda „klausīt” agrākas nozīmes 'pildīt darba óbligātu pienākumu (galvenokārt muižā)'. Paveids „klauša” no „\*klausi̯ā-”. Klaušu pienākumu izteica ar vārdu „klausība”||) /

[apvv.]

šūpas (||šūpot; nozīmē 'šūpoles'||)

-ība (agrāk, vēl pirms dažsimts gadiem - „-ībe”) =

Parādība, valdība, biedrība, sabiedrība, mūžība, klausība, vajadzība / kautrība, jautrība, kārtība, redzamība, ātršāvība / kādība
[kaut kā kopums] Strādniecība, garīdzniecība, priesterība, stāstniecība, saimniecība, sakarība, pretniecība (novæcojis) | Apvienība, vienība

[izskaņa daudzskaitlī: -šana]
Medības, gaidības, dzemdības, svinības, ganības, cerības, vedības, godības, atradības, radības, precības, iesvētības, vārdības, *laulības, kristības*, [novecojis] vaislības, [apvidvārdi] rīdības (||rīdīt||), aurības (||aurot||), guldības, cēlības, sēdības, brucības, atdevības, izderības, atsacības, izvadības, slaucības, spriedības, ielīdības, vaišlības | [**-šanās**] viesības, muļķības, attiecības, [pareti] atvadības, šķirības, [novevojis] sērsības/sērstības (||sērst||), [apvidvārdi] saderības, mijības, mītības, bailības, ņirdzības, apdzirības, šausmības / [-šanas] mocības / [**sarīkojums, svinības**] apsējības, apkūlības, apjumības, appļāvības, [novecojis] nošķirības, [apvidvārdi] apkulības, atsējības, apmēzības, apkopības, uzkūlības, nopļāvības / [**noteikts laiks, laikposms, kad ko dara**] raudzības, [apvidvārdi] nobērības | [**beigu laiks, nobeigums**] nokūlības, aprāvības / saistības / [-umi] dotības / [apstākļi] grūtības, ērtības / zinības / [sarunvalodā] prastības / uzmācības

-ums =

[izskaņa daudzskaitlī]
Dotumi