Plauku nozīmes:

Zaļš - pārliecinošs
Dzeltens - pašaubīgs
Óranžs - šaubīgs
Sarkans - nedær
Pelēks - visiem gadījumiem arba nozīmēm nedær
Plaukas nav - cits vārds, ko varbūt dærǣtu apsvērt

Skaņu apzīmējumi:

æ, ǣ = platais e, ē, kā vārdā „sæns”, „dzæltæns”, „æzærs”, „dzæsma” „(viņš, viņa, viņi) dzær”, „ǣsma”, „atvǣrts”, „kvǣls”, „(viņš, viņa, viņi) ǣd”
ó = īsais o, kā vārdā „kórķis”, „óperācija”, „infórmācija”, „nórma”, „ófiss”, „kósmóss”
ō = garais o, kā vārdā „ōpera”, „ōma”, „biólōģija”, „autō”, „kōpija”, „balōns”, „fōns”

Saīsinājumi:

Apvv. = Apvidvārds
ABPV = Austrumbaltu pirmvaloda
RBPV = Rietumbaltu pirmvaloda
BPV = Baltu pirmvaloda

IEPV = Indōeirōpiešu pirmvaloda

Saišu apzīmējumi:

V-T = Vārds tēzaurā
SARV-T = Sarunvalodas vārds tēzaurā
NOVCV-T = Novæcojis vārds tēzaurā
NOVCN-T = Novæcojusi nozīme tēzaurā
APVV-T = Apvidvārds tēzaurā
PPV-T = Papildu vārdi tēzaurā
V-K = Vārds/-i Karuļa vārdājā
V-LTG = Vārds latgaliski
V-LIET = Vārds lietuviski

V-NPV = Vārds naujprūšu vārdājā
IZC-K = Izcelsme Karuļa vārdājā
IZC-W = Izcelsme Viktiónārijā (vietnē „Wiktionary”)
IZC-C = Izcelsme citā avotā

Vārdu izcelsmju avoti:

Kónstantīna Karuļa etimólōģijas vārdājs

[Izmaiņu žurnāls]

A

Adjektīvs („īpašības vārds” īsāk) ---> Īpašībenis, īpašībis
Adverbs („apstākļa vārds” īsāk) ---> Apstāklenis

Agresīvs ---> Uzbrucīgs
Agresivitāte ---> Uzbrucīgums
Agresija ---> Uzbrucība
Agresōrs (agresors) ---> Uzbrucējs, uzbrucīgais

Aimbot, aim hacks, aim assistance ---> Paštēme, paštēmēšana

Aina ---> Skats | Dabasskats, laukskats / [dramatiska sacerējuma vienība] Ieskatinājums
Atainot ---> Ieskatināt, ieskatot, atveidot
Atainoties ---> Ieskatināties, atveidoties
Atainojums ---> Ieskatinājums, atveidojums
Ainava, peizāža landšafts (novæcojis) ---> Dabasskats
Asinsaina ---> Asinsskats
Kopaina ---> Kopskats
Ainavists, peizāžists ---> Dabasskatinieks
Ainavzinātne ---> Dabasskatzinātne, laukskatzinātne, dabasskatu zinātne
Ainavzinātnisks ---> Dabasskatzinātnisks, laukskatzinātnisks, ar dabasskatzinātni saistīts, ar dabasskatu zinātni saistīts
Ainavórientācija (ainavorientācija) ---> Dabasskata órientācija, laukskata órientācija

Ak ---> Ai!, vai! | [tieši nepatīkamiem gadījumiem] Vui! / [aiz kāda vārda, tā pastiprināšanai] Jel {atziedi jel! | ai, svētī jel to!}
Ak, dievs! ---> Ai/vai, dievs!
Ak, vai! ---> Avai! [APVV-T] / [nepatīkamiem gadījumiem] Avui! [APVV-T]
Ak, nē! ---> Vui, nē! [V-T], a nē! [V-LTG1][V-LTG2], ā ne! (šāds jau pastāvot)

Akceptēt ---> Pieņemt (ko, kur) | [pieņemt kā labu] Atzīt / Piekrist (kam, ko darīt)

Aktieris, aktrise ---> Izliksminieks/-e (no neæsoša vārda „izliksme” 'izlikšanās'), tǣlonis/-e (tēlonis), izlicinieks/-e (no vārda „izlikties”)

Akumulatōrs (akumulators) ---> Sparakrājs (sk. aizvietojumu vārdam „enerģija”), uzkrājs, uzkrājeklis (termini.gov.lv piedāvā vārdu „sakrājējs”)

Ala ---> Urva, dobava, dobne
Alucilvēks ---> Urvu ļaudietis/ļaudenis, urvietis
Āliņģis ---> Akata (nav norādīts arba ir arba nav apvidvārds), lāsmenis [V-T1][V-T1[IZC-K1][IZC-K2][IZC-K3][IZC-K4], lasmenis [V-T]

Amats ---> Ræmæsts (remests) [APVV-T][IZC-K] / [amatinieku órganizācija] Ræmæsība (remesība), ræmæsiniecība (remesiniecība) / [jelkurš kvalificǣts darbs, prófesija] Arods / [stāvoklis iestādē] Iestādatne, iestādība, iestādene, iestādoklis | Pienākumi {atlaist no pienākumiem}
Amat(i)nieks ---> Ræmæsis (remesis), ræmæsinieks (remesinieks)
Amat(i)niecisks ---> Ræmæsisks (remesisks)
Amat(i)niecība ---> Ræmæsība (remesība), ræmæsiniecība (remesiniecība)
Amat(i)nieku skola ---> Ræmæšu mācītne, ræmæsinieku mācītne
Amatu skola ---> Ræmæstu mācītne
Amata meistars ---> Aroda dižpratis, amata izpratējs

Anarhija ---> Bezvalds [PPV-T], bezvalda, bezvaldatne
Anarhisks ---> Bezvaldišķs, bezvaldatnišķs
Anarhists ---> Bezvaldinieks, bezvaldatnis/-ene, bezvaldatniķis, bezvaldatninieks
Anarhistisks ---> Bezvaldiniecisks, bezvaldatnisks
Anarhisms ---> Bezvaldiniecība, bezvaldatnība, bezvaldatniķība, bezvaldatniniecība

Animēt ---> Kustænot (kustenot), kustišķot, kustīgot
Animācija ---> Kustænojums (kustenojums), kustišķojums, kustīgojums
Animācijas (kas) ---> Kustænot(ai)s {kustænotā skatāmlente}, kustišķot(ai)s, kustīgot(ai)s
Animatōrs (animators) ---> Kustænonis (kustenonis), kustišķonis, kustišķotnis, kustišķotājs, kustīgotnis, kustænotājs (kustenotājs), kustīgotājs

Analfabēts ---> Burtnepratis
Analfabētisms ----> Burtnepratība, burtneprasme

Angārs ---> Lideklava (vieta, kur novietu lidekļus), lideklene, lidglabātne, lidnojume | [visam, kas nav lideklis] (Lideklavveida) noliktava / [vingrošanai] Vǣlāk kaut ko pielikšu

Aparāts ---> Veiceklis {kaut kas, kas veic kādu(s) noteiktu(s) uzdævumu(s) arba kaut ko veicina; dzirdes veiceklis}, veiklis / Iekārta
Aparatūra ---> Veiceklājs, veicekliens, [sarunvalodai] dzelži [SARVV-T]

Aplaudēt ---> Plaukstot, plaukšķināt (kā latgaliski gan lietuviski)
Aplausi ---> Plaukstošana, plaukšķi, plaukšoņa [APVV-T]

Apmierināt ar pirkstu, to finger ---> Pirkstot [APVV-T]

Aptieka ---> Zālava, zālne, zālene (iedvæsma no lietuvju vārda „vaistinė” 'aptieka'), dziedēklene (pamatā aizvietojums vārdam „medikaments”), zāļne (parasti atvasina nemīkstinātu. sal. ar vārdu „Olaine”, „Priedaine”), zāļene, zāļpārdotne
Aptieciņa ---> Zālaviņa, zālene, zālnīte, zālenīte, dziedēklenīte
Mājas aptieka ---> Namu zālaviņa, namu zālene, namu zālnīte, namu zālenīte, namu dziedēklenīte
Aptiekārs ----> Zālavinieks, zālninieks, zāleninieks, dziedēkleniķis, dziedēkleninieks / Zālavas īpašinieks / Zālavvedis

Arestēt ---> Apcietināt [V-T]
Arests ---> Apcietinājums

Arómāts, arōms (aromāts, aroms) ---> Smarža
Arómatizēt (aromatizēt) ---> Smaržināt
Arómatizǣtājs, arómatizatōrs (aromatizētājs, aromatizators) ---> Smaržeklis

Astma ---> Aizdusenis, aizælsa, ælptrūka (elptrūka), ælptrūksme (elptrūksme), dusulis [APVN-T], duselis [APVV-T]
Astmatiķis ---> Aizdusinieks, ælptrūcis (elptrūcis), ælptrūcinieks (elptrūcinieks)
Astmatisks ---> Aizdusiniecisks, dusulīgs [APVV-T], ælptrūcisks (elptrūcisks), ælptrūksmisks (elptrūksmisks)
Astmōģenētisks (astmoģenētisks) ---> Aizdusinošs, ælptrūcinošs (elptrūcinošs),
Astmatōls (astmatols) ---> Aizdusmilums, ælpmilums (sk. aizvietojumu vārdam „pulveris”), ælpmila (elpmila)
Astmōpents (astmopents) ---> Aizduszāles, ælptrūkzāles (elptrūkzāles)

Ateists ---> Dievliedzis (no LVAK naujvārdu vārdāja, laikam Alunāna darināts), dievlieginieks, dievliedzinieks
Ateistisks ---> Dievliedzisks, dievlieginiecisks
Ateisms ---> Dievliedzība, dievliedzatne, dievliega, dievliedze

Attǣls (attēls) ---> Atveids [V-T]
Attǣlot (attēlot) ---> Atveidināt, parādīt
Attǣloties (attēloties) ---> Atveidināties, parādīties, atspoguļoties
Attǣlojums (attēlojums) ---> Atveidinājums

Atmósfēra (atmosfēra) ---> Gaisotne (vārds jau ietver divas aizguvuma nozīmes)

Atōms (atoms) ---> Spǣrgala (spērgala; jānoskaidro izcelsmi. izruna laikam ar plati garo e?)[APVV-T]
Kodolenerģija, atōmenerģija (atomenerģija) ---> Spǣrgalspars (spērgalspars), kodolspars
Atōmraķete (atomraķete), kodolraķete ---> Spǣrgalpalaisla (spērgalpalaisla), kodolpalaisla

Autōmašīna, autō (automašīna, auto) ---> Sparabrauks, [sarunvalodai] braucamais, spǣkrats (spēkrats)[V-T], rats

Autōrs (autors) ---> Radonis / Rakstinieks
Autōrtiesības (autortiesības) ---> Radoņtiesības

Avīze ---> Laikraksts [V-T], laiklapas [NOVCV-T (laiklapa)]

Ā

Āķis ---> Kablis (iedvæsma no lietuvju vārda („kablys”, „kabė”, „kabliukas”)), kabeklis, kāsis [V-T], vadzis [V-T]
Āķīgs ---> Kablīgs, kabeklīgs
Āķveidīgs | Āķveida ---> Kabļveidīgs | Kabļveida
Uzāķēt ---> Uzkabināt
Aizāķēt ---> Aizkabināt
Pieāķēt ---> Piekabināt
Saāķēt ---> Sakabināt
Atāķēt ---> Atkabināt

Āmurs ---> Kaleklis
Kaujas āmurs ---> Belzeklis, belzlis, kaujasbelznis, belznis, kaujas kaleklis, dauzlis, dauzeklis

Ārsts ---> Dziedinieks  (šobrīdējo nozīmi pārnesu vārdā „dziedējs“), [sarunvalodai] veseļonis
Ārstēt ---> Dziedēt, dziedināt, veseļot

B

To bait (Counter-strike termins) ---> Ǣsmināt (ēsmināt; 'padarīt par ēsmu'), izkārt, izklikt

Bagāts ---> Turtīgs (sk. aizvietojumu vārdam „manta”), naudīgs [V-T], naudæns (naudens)[APVV-T], [sarunvalodai] biezs [V-T] / Kupls [V-T], saturīgs [V-T]
Nopælniem bagāts ---> Nopælnains (nopelnains), sapelnījies
Bagātums ---> Turtīgums, naudīgums, naudænums (naudenums), [sarunvalodai] biezums / Kuplums, saturīgums
Bagātība ---> Turtība / Pārpilnība, [dzejiski] pārpilne
Bagāt(i)nieks ---> Turtīginieks, turtīgais, naudīgais, naudænais (naudenais), naudinieks, turtīgnis, turtainis, [sarunvalodai] biezais, naudasmaiss
Bagātīgs ---> Saturīgs, devīgs [V/PĀRNN-T] / Kupls
Bagātīgums ---> Saturīgums, kuplums
Bagātināt ---> Kuplināt (valodu, izteiskmes līdzekļus) / [sastāvdaļāmi] Papildināt
Bagātinātājs ---> Kuplinātājs / Papildeklis, papildiņš | [ļaudietis] Papildinātājs

„Bandeau” tipa bikini tóps („bandeau” tipa bikini tops) ---> Apkrūtene

Banka ---> Naudava, naudasnams, naudnams / (datu, terminu) Krātuve | [Sparam; power banka] Sparakrātņuks, sparakrātne / [kāršu rotaļā/sacentienā] ???
Power banka ---> Sparakrājuks (Aizvietojuma „Sparakrājs” 'akumulatōrs' pamazinājums; sk. aizvietojumu vārdam „enerģija”)
Baņķieris ---> Naudavinieks, naudaviķis, naudaviks, naudasnamiķis, naudasnamis
Bankómāts ---> (Naudavas) Naudiekārta, naudaveklis
Banknóte ---> Papīrnaudaszīme, papīrnaudene
Bankrótēt ---> Izputēt
Bankrótējušais (bankrotējušais), bankrótǣtājs (bankrotētājs) ---> Izputējušais
Bankróts ---> Izputība, izputējums, izpute

Baravika ---> Cietene [V-T]

Basketbōls (basketbols) ---> Grozbumba (lietuviski - „krepšinis” 'grozenis'), grozabumba
Basketbōlists (basketbolists) ---> Grozbumbinieks, grozabumbinieks

Baterija ---> Sparaneslis, spǣknesis (spēknesis)[V-T]

Baznīca ---> Dievnams [V-T]

Bārs ---> Dzirava, dzirene, dzirlete, dzērienlete, [nievājoši] dzærtuve (dzertuve)[V-T]

Beisbōls (beisbols) ---> Vǣzdbumba (vēzdbumba; sk aizvietojumu vārdam „nūja), vālene, vālenis, vālesbumba, vālbumba
Beisbōlists (beisbolists) ---> Vǣzdbumbinieks (vēzdbumbinieks), vǣzdbumbis/-e (vēzdbumbis), vāleninieks

Bēbis, bebis ---> Zīdainis, zīdulis [V-T], [sarunvalodai] vīstenis [V-T], pupzīdis [V-T], brǣkulis (brēkulis)[V-T], [nievājoši] pupzīdelis, pupzīža, pupzīdaļa

Bibliōtēka (bibliotēka) ---> Burtnava (sk. aizvietojumu vārdam „grāmata”)
Bibliōtekārs, bibliótekārs (bibliotekārs; 'saistīts ar bibliōtēku') ---> Burtnavas (kas), burtnavisks
Bibliōtekārs, bibliótekārs (bibliotekārs) ---> Burtnavinieks

Bikses, ūzas ---> Stilbenes [APVV-T], paslavas [APVV-T][IZC-K]
Īsbikses, šórti ---> Īsenes, augšstilbenes, īsstilbenes
Apakšbikses ---> Apakšenes, [sarunvalodā] apenes / [stilbenes, ko velk zem citām stilbenēm] Pastilbenes
Pældbikses (peldbikses) ---> Peldenes
Zeķbikses ---> (sk. pie vārda „zeķe” aizvietojuma)

Bilde, attǣls (attēls) ---> Atveids [V-T] / [aina] Skats {skats skaidrs}
(no)Bildēt ---> Sk. aizvietojumu vārdam „fótógrafēt”

Birka ---> Aprakstlis, aprakstenis, šķirenis | zīmīte {vārda, cænas zīmīte} / [pagātniskajai nozīmei] Burtkoks [V-T][IZC-K]
Birka ar vārdu, vārda birka ---> Vārdazīmīte

Birōjs, birójs (birojs) ---> Iestāde {Izziņu, apbedīšanas, vides pārraudzības valsts iestāde} / Sadirbtuve, (vieta, kur sadirbj, jeb dirbj kopā) sadirbtne | [atsevišķa tælpa] Darbatælpa (darbatelpa)
Birókrāts ---> Iestādvedišķais, iestādvedīgais
Birókrātisks ---> Iestādvedišķs [V-T](sk. aizvietojumu vārdam „ierēdnis”), iestādvedīgs
Birókrātija ---> Iestādvedišķība, iestādvedība

Birste ---> Suka [V-T]
Zobu birste ---> Zobu suka [V-T]

Bise ---> Medene, medībšautene

Bišku, bišķiņ, bišķi, bišķīt ---> Drusciņ, drusku, [sarunvalodai] maķenīt (jau æsošs; saistīts ar vārdu „mazs” [IZC-K1][IZC-K2]. sal. ar latīņu „magnus” gan mūsu apvv. „maģenīt”), kriksi, drusčuk(u), krikšuk(u), krikumiņ(u), pīšļuk(u), pīslīt(i), maģenīt

Bize ---> (Mat)pīne [V-T]

Blīvs ---> Biezs, biezæns (biezens), lāns, lānīgs
Blīvi ---> Biezi, biezæni (biezeni), lāni, lānīgi
Blīvums ---> Biezme (lai nejauktos cietu vielu daļinu nozīmi; izskaņa kā vārdam „siltme”, „saldme”, „baisme” g.c), biezums
Blīvēt ---> Biezināt
Blīvēties ---> Biezināties
Blīvēšana ---> Biezināšana
Blīvējums ---> Biezinājums
Blīvētājs ---> Biezintuvs, biezeklis
Blīva --->
Blīve --->
Blīvēklis --->
Blīvslēgs, blīvspsiedis (novæcojis) --->
Blīvuma mērītājs ---> Biezmesmēris
Blīvviela ---> 

Brilles ---> Acenes [V-T], [sarunvalodai] ači [NOVCV-T]
Saulesbrilles ---> Saulesacenes, saulacenes, [sarunvalodai] saulenes [V-T], saulesači

Brīfings ---> Pasaiets, īssaiets [V-T], saietiņš, saietelis

Brīvs ---> Laisms, laists, vaļæns (vaļens) / [neaizņemts laiks] Vaļa {man ir vaļa} / [ir dota piekrišana, netiek ierobežots arba traucǣts] (at)Ļauts / [bez maksas] Bez maksas, velt-, væltæns (veltens) / [tāds, kurā kaut kā nav, kaut kas neizpaužas, kaut ko nesatur] Bez (kā)
Brīv ---> ( at ) Ļauts, drīkst
Brīvība ---> Laismība, laisme (apvidos ir vārds „laisma”), laistība, vaļænība (vaļenība) / Vaļība, ļautība, ļāvums
Atbrīvot ---> Atlaismināt, atvaļænot (atvaļenot)
Atbrīvoties ---> Atlaismināties / Tikt vaļā
Atbrīvošana ---> Atlaismināšana, [dzejiskāk] atlaisme
Brīvdiena ---> Vaļasdiena
Brīvlaiks ---> Vaļaslaiks
Brīvprātīgs ---> Pašgribīgs, savgribīgs
Brīvprātīgais ---> Pašgribīgais, savgribīgais
Brīvprātība ---> Pašgribība, savgribība
Brīvsitiens ---> Ļaut(ai)s sitiens
Par brīvu ---> Bez maksas, par velti

Bruņas ---> Sargļi, šķīdas
(ap)Bruņot ---> (ap)Sargļot / Ieročot
(ap)Bruņoties ---> (ap)Sargļoties / Ieročoties
Bruņošanās ---> Sargļošanās / Ieročošanās
Apbruņojums, bruņojums ---> Ieročojums
Atbruņot ---> Atsargļot / Atieročot
Atbruņoties ---> Atsargļoties / Atieročoties
Atbruņošana ---> Atsargļošana / Atieročošana
Atbruņošanās ---> Atsargļošanās / Atieročošanās
(ap)Bruņots ---> (ap)Sargļots / Ieročots
Bruņotie spǣki (bruņotie spēki) ---> Ieročotie spǣki (ieročotie spēki), [sarunvalodai] ieročotie
Ar neapbruņotu aci ---> Ar neaprīkotu aci, skatoties bez rīkiem, ar aci bez rīkiem
Bruņukrækls (bruņukrekls) ---> Sargļukrækls (sargļukrekls)
Bruņinieks ---> Sargļinieks, sarglinieks
Bruņiniecisks ---> Sargļiniecisks, sargliniecisks
Bruņiniecība ---> Sargļiniecība, sargliniecība
Bruņusitējs ---> Sargļusiteklis, sargļusislis
Bruņusitējs šāviņš ---> Sargļusitošais šāviņš
Bruņukuģis ---> Sargļujūrene, Sargļots jūrene
Bruņumašīna ---> Sargļu sparabrauks, sargļu spǣkrats, [sarunvalodai] sargļubrauks, sargļurats
Bruņsitamība ---> Sargļusitamība

Brūns ---> Bǣrs (bērs)[V-T1][PPV-T1][PPV-T2][PPV-T3][IZC-KV1][IZC-KV2]
Brūngans ---> Bǣrgans (bērgans)
Brūnums ---> Bǣrums (bērums), bǣra vieta (bēra vieta) 
Brūnināt ---> Bǣrināt
Brūnot, brūnēt ---> Bǣrot (bērot)
Brūnmatains ---> Bǣrmatains (bērmatains)

Bojāt ---> Gandēt, maitāt (abi jau æsoši) / [rotaļās] Atņemt (X dzV, jeb dzīvības vienības)
Bojājums ---> Gandējums, maitājums / [rotaļās] atņēmums
(Aiz)iet bojā ---> [par ļaudieti] (Iz)nīkt [V-T1][V-T2], (Iz)dzist [V-T]/ [par ko nedzīvu] (aiz)iet zudībā/zudumā [V-T1][V-T2]
Bojāeja ---> Izdzišana, zudība [V-T], iznīcība [V-T], izdzise
Bojāgājējs ---> Izdzisējs, iznīcējs
Bojāgājušais ---> Izdzisušais, iznīkušais
Damage taken ---> Tev atņēma (X dzV)
Damage given ---> Tu atņēmi (X dzV)

Bomis ---> Milna, boze

Bóikókēt (boikotēt) ---> Atmest (ko), atteikties (no kā)
Bóikóts (boikots) ---> (Kā) atmešana, atteikšanās (no kā)

Bókss (bokss) ---> Cimdcīņa
Bókseris (bokseris) ---> Cimdcīnis
Bóksoties (boksoties) ---> Cimdoties
Bóksa bikses (boksa bikses) ---> Cimdcīnenes

Bremze ---> Lēneklis (tēzaurā rakstīts, ka novæcojis)
Bremzēt ---> Lēnināt, lēnekļot
Bremzēties ---> Sk. aizvietojumu vārdam „to lag”
Bremzēšana ---> Lēnināsana
Rokas bremze, rokasbremze ---> Rokaslēneklis
Bremzes klucis ---> Lēnekļa klucis
Bremzes kurpe ---> Apturkurpe, stādināmkurpe, apstādkurpe
Lēninātājs ---> Lēninātne, (sliež)ceļa lēneklis, lēninātava

Brokastis ---> Rītiņas

Bulka ---> Smalkmaizīte, smalkmaizele, smalkmaižuks, smalkmaizule, smalkmaizute / Baltmaize, baltā, baltene / [dibens] Rausis
Bulciņa ---> Smalkmaizīte, smalkmaizele, smalkmaižuks

Bumba (sprāgstošā) ---> Izmæsla (izmesla), izmæsls (izmesls), nomæsla (nomesla), mætspridzis (metspridzis) / Spridzeklis, spridzis | [mazs] Spridžuks, spridzeklītis, spridzekleklis, spridzeklutis, spridzekluzis
Cauruļbumba ---> Cauruļspridžuks
Bómbardēt (bombardēt) ---> Izmæslot (izmeslot), nomæslot (nomeslot), mest spridžus, mætspridžot (metspridžot)
Bumbvedējs ---> Izmæslene (izmeslene), izmæsllidotne (izmesllidotne; sk. aizvietojumu vārdam „lidmašīna”), mætspridžlidotne (metspridžlidotne)

Burtnīca ---> Rakstene {nošu rakstene}

Būvēt --->
Būvmateriāli ---> Tapināmlieteņi, tapināmlietoklas, tapināmpielieta

C

Cæna (cena) ---> Kriens [APVV-T][IZC-K], kriena, krienis [APVV-T], maksa, dosla, tirdze [PPV/apvn-T][V-K]
Uzcænot (uzcenot) ---> Uzkrienot
Uzcænojums (uzcenojums) ---> Uzkrienojums
Nocænot (nocenot) ---> Nokrienot
Pārcænot (pārcenot) ---> Pārkrienot

Cheesy (sarunvalodas nozīmei) ---> Sviestains [SARVV-T], sviestīgs [SARVV-T]

Cilvēks ---> Ļaudietis, ļaudenis (abu daudzuskaitam - ļaudis), ļaužs (jau æsošs apvidvārds), ļaudus

Cipars ---> Skaitlenis (ar izskaņas „-enis” nozīmi 'saistīts, raksturīgs, piederīgs' gan 'no kaut kā', tātad 'tas, no kā skaitlis sastāv'), skaišķis (apvv. ar nozīmi 'skaitlis, skaits'; sk. arī aizvietojumu vārdam „digitāls”), skaitenis, skaituks, skaituzis, skaitutis
Ciparripa ---> Skaitleņripa

A cougar ---> Jauniešmediniece, jauno mediniece, jauniešķere, jaunoķere

Cukurs ---> Saldeļi
Cukura diabēts, diabēts, cukura slimība, cukurslimība ---> Saldeļsirgums (sk. aizvietojumu vārdam „slimība”), saldeļsirga, saldeļliga
Cukura diabētiķis, diabētiķis, cukurslim(i)nieks, cukura diabēta slim(i)nieks ---> Saldeļsirdzējs, saldeļsirgais, saldeļsasirgušais, saldeļligatnis, saldeļligotais

Č

Čats ---> Sarakste [V-T], rakstītne
Balss čats ---> Runātne, sarune

Čau! ---> Væs! (ves!), svei! (no vārda „væsæli!” gan „sveiki!”)

Čeks ---> Maksaslapiņa, darījumlapiņa

Čempiōns (čempions), čempis ---> Uzvaronis

Četri ---> Cæturi (ceturi; sal. ar vārdu „cæturtais”, „cæturksnis”, „cæturtdiena” gan lietuvju, žemaišu, prūšu vārdu), cætri [APVV-T]
Četrinieks ---> Cæturenis (ceturinieks), cæturinieks
Četratā ---> Cæturatā (ceturatā)
Četrarpus ---> Puspieci, cæturarpus (ceturarpus), cæturi ar pusi
Četrciparu (kas) ---> Cæturskaitleņu (kas)
Četrcēlienu (kas) ---> Cæturcēlienu (kas)

Čil, čill, chill ---> Laisks [V-T], kūkotišķs, kūkotīgs, kūkojošs | Kūkonis {viņš ir kūkonis}
Čilot, čillot, to chill ---> Laiskot [V-T], kūkot [V-T]

Čóms (čoms) ---> Savinieks, sebris [APVV-T][IZC-K1][IZC-K2][IZC-K4], savris

D

Dabūt ---> (Ie)gūt (vārtus, kurpes, vietu, redzēt, dzirdēt), tikt pie (lielas naudas) | (Ie)gūt, saņemt (pa sāniem/purnu)

Dambēt ---> Sprostot (ūdeni, ar ūdenssprostu) [V-T]
Aizdambēt ---> Aizsprostot (ūdeni) [V-T]
Aizdambēties ---> Aizsprostoties [V-T]
Aizdambējums ---> (ūdens) Aizsprostojums [V-T]
Dambis ---> Ūdenssprosts, aizsprosts [V-T], plūdsprosts

Datōrs (dators) ---> Skaitļoklis (jau æsošais vārds „skaitļotājs”, bet ar rīka, nevis darītāja (dzīva) izskaņu)
Lieldatōrs ---> Lielskaitļoklis, skaitļotne, skaitļotava

Datums ---> Mēnešdiena, gadmēnešdiena, dienojums (šādi saka velsieši gan somi. kórejieši saka 'dienas'), dienpieraksts, dienpiezīme, dienskaitļi, dienasmiņa / Diena {septītajā mēneša dienā; otrajā ziedoņa dienā; kurā (mēneša) dienā?; kura tagad diena?; kura diena šodien (ir)?; no desmitās (mēneša) dienas; no desmitās mēnešdienas}
Datēt ---> Atdienot
Datējums ---> Atdienojums

Davai! ---> Aidā!, aiziet!, [sarunvalodai] pišam (vaļā)!, maucam!, šaujam! | ['ejam!'] Pišam (vaļā)!, maucam, laižam, jožam!, šļūcam!, brāžam!, kātojam!, pǣdojam!, cipājam!, kukšojam!, šaujam!

A deadname ---> Ne(ļauž)vārds, (ļaudieša/ļaudeņa) nevārds
To deadname ---> Dēvēt nevārdā, nevārdot

Detaļa ---> Sīkdaļa [V-T], sastāvdaļa | Daļa / Sīkums
Detalizēt --> (Sa)sīkdaļot [V-LTG]
Detalizēšana ---> Sīkdaļošana
Detalizējums ---> Sīkdaļojums
Detalizǣts (detalizēts) ---> Sīkdaļots {sīkdaļoti izstāstīt}, sīkdaļīgs
Detalizǣtība (detalizētība) ---> Sīkdaļotums, sīkdaļīgums

Dezódórants (dezodorants) ---> Atsmaceklis, atsmakoklis
Pretsviedru dezódórants, antiperspirants ---> Pretsvīdeklis, pretsviedreklis

Dēlis ---> Koklente (lietuvji par lenti dēvē joprojām)[PPV-T], galds (latgaliski šādi saka joprojām)[NOVCN-T]

Dienæsts (dienests) ---> Iestāde | [tikai par valsts iestādi] Valstsiestāde / Darbs {darba pienākumi, kómandējumi, nāksmes} | [tikai par darbu valsts iestādē] Valstsdarbs, valstsiestādiniecība / Karaklausme, karaklausība [V-T]
Dienæsta (kas) ---> Darba (kas, piem. tālrunis, sparabrauks) / Darbinieku (kas), piem. ieeja), iestādinieku (kas)
Dienēt ---> Klausmēt, klausmot, klausīt
Dienæsta stāvoklis ---> Iestādība, iestādatne, iestādiskais stāvoklis

Digitāls, cipar-(kamera, ieraksts, paraksts, sertifikāts, saskarne) ---> Skaitlenišķs (sk. aizvietojumu vārdam „cipars”), skaišķæns (skaišķens), skaišķīgs, skaitlenīgs, skaitenīgs, skaituzæns (skaituzens), skaitukans
Digitalizēt ---> Skaitlenišķot, skaišķænot (skaišķenot; iedvæsma no LVAK vārdāja apbilduma, kurā ieteica vārdu „ieciparot”), skaišķīgot, skaitlenīgot, ieskaišķiskot
Digitalizācija ---> Skaitlenišķošana, skaišķænošana (skaišķenošana), skaišķīgošana, skaitlenīgošana
Digitālā kamera, ciparkamera ---> Skaitlenišķais skattveris, skaitlenišķais atveideklis, skaišķænais skattveris
Digitālieraksts, ciparieraksts ---> Skaitlenišķs ieraksts, skaišķæns ieraksts

Displejs ---> Atveidradis

Dīķis ---> Ūdensklans [APVV-T „klans” 'peļķe, palts; dīķis'][IZC-K], mārks (no vārda „mērkt”)[V-T], mārga [APVV-T], mārka [APVV-T]
Dīķkopis ---> Ūdensklaninieks

Domāt ---> Pierēt, menēt, gudrot | gādāt, rūpēties (par naciónālo drošību) / Uzskatīt | -prāt {manuprāt; viņaprāt; Endzelīnaprāt; Mārasprāt} / Šķist, [sarunvalodā] likties
Es nedomāju jūs, bet viņu ---> Man prātā bija viņš, ne jūs
Doma ---> Pierējums, menējums, mene, pieræsts (pierests), menæsts (menests)
Domas ---> Uzskats / Viedoklis
Nodomāt ---> Nopierēt, nomenēt / nolemt (ko darīt) / iecerēt (ko darīt)
Nodoms ---> Iecere
Pārdomāt ---> Pārpierēt, pārmenēt / [pēc pārpierēšanas izlemt citādi] Pārlemt
Pārdomas ---> Pārpierēšana | pārpierējums
Izdomāt ---> Izpierēt, izmenēt / Izlemt (ko darīt)
Aizdomīgs ---> Aizšaubinošs, iešaubinošs
Aizdomīgums ---> Aizšaubinošums, iešaubinošums
Aizdomas ---> Aizšaubas, iešaubas
Turēt aizdomās ---> Aizšaubīt, iešaubīt, turēt iešaubās, turēt aizšaubās
'Tāds, kas citu aizšauba' ---> Aizšaubošs
Domuzīme ---> Pierējumzīme, menējumzīme, svītriņa, svītrele (aizvietojums vārdam „līnija”)
Domubiedrs ---> Uzskatbiedrs
Domstarpības ---> Uzskatstarpības
Domnīca ---> Apspriestne (LVAK naujvārds „apspriestuve”, bet ar īsāku vietas izskaņu), prātotne, ideju kalve (pēc lietuvju parauga), [sarunvalodai] smadzeņotne

Dómkrats (domkrats) ---> (rit)paceltnis (jau æsošs, bet priekšā pieliku rit-, lai nejauktos ar citiem veidiem)

Dōzatōrs (dōzatōrs), dispensers, [LVAK vārdājā] dævdevis, izsniegtuvis ---> Dævdoklis (devdoklis), izsnieglis, izsniedzeklis

Drāts ---> Stieple [V-T] / [Ar kurpnieku piķi ievaskots stiprs (parasti linu) diegs apavu šūšanai, ko agrākos laikos lietoja kurpnieki] Vǣlāk kaut ko pielikšu / [Dzimumakts] Kniebšanās, piša
Dzæloņdrāts (dzeloņdrāts) ---> Dzæloņstieple (dzeloņstieple)

Driftēt, driftot ---> Sklendināt ('likt sklenst')[APVV-T1][APVV-T2][IZC-K], sānslīdināt (atvasināts no vārda „sānslīde”; 'likt slīdēt sānis'), sklenst
Drifts ---> Sklendināšana, sānslīdināšana, (tīša) sānslīde, sklenšana | [pabeigta darbība] sklendinājums, sklendiens

A drop (skatāmrotaļas dota turta, ko rotaļātāja tǣls æsot kaujas laikā pacēlis, nocēlis, piemēram no pretinieka miroņa) ---> Atradums, celksnis [NOVCV-T]

A drow („Dungeons and Dragons” termins) ---> Zemzemes elfs (iekļauj tulkojumu apzīmējumam „the underdark”)

Druīds (fantāzijas) ---> Dabasburvis

Duša ---> Strūktuve, strūktne, šļāktuve, šļācene / [ūdensdziediniecības prócedūra] Strūcināšana

Dvielis ---> Noslauks, slaukāmais
Pælddvielis ---> Pældslauks, peldesslauks
Trauku dvielis ---> Traukslauks

Džógings (džogings),  jogging ---> Tecēšana [V-T]

E

Earbuds ---> Bāžamaustiņas, ieauši (no LVAK naujvārdu vārdāja)

Ekrāns ---> Atveidne, atveidene, uzrādne, rādne, skatne
Ekrānuzņēmums, ekrānšāviņš ---> Atveidnestvǣrums (atveidnestvērums), atveidnestværs (atveidnestvers), uzrādnestværs (uzrādnestvers), rādnestvǣrums (rādnestvērums), rādnestværs (rādnestvers), skatnestvǣrums (skatnestvǣrums)
Veikt ekrānuzņēmumu ---> (no)tvert atveidni
Skārienekrāns ---> Skārienatveidne, skārienrādne, skārienuzrādne

Eldritch ---> Dairs [NOVCV-T][NOVCPPV-T][IZC-K1][IZC-K2], savādbaigs, savādbaiss

Elektrība ---> Strāveklis
Elektrisks ---> Strāveklisks / strāvekli radošs
Elektrō- (elektro-) ---> Strāveklisk(ai)s {strāvekliskā atmatošana} / strāvekļa (kas, piem. tīkls), strāvekļ-(tīkls)
Elektriķis, elektrōtehniķis (elektrotehniķis) ---> Strāveklinieks
Elektrificēt ---> Piestrāvināt, piestrāvekļot, strāvekļot
Elektrifikācija ---> Piestrāvināšana; piestrāvekļot; strāvekļošana
Elektrizēt ---> Iestrāvekļot, piestrāvekļot, iestrāveklināt
Elektrizēties ---> Iestrāvekļoties, piestrāvekļoties, strāveklināties, (ie)gūt strāvekļsaturu
Elektrizācija ---> Iestrāvekļošana, piestrāvekļošana / [aerōnautikā] apstrāvekļošanās
Elektrōds (elektrods) --->
Elektrōšóka pistole (elektrošoka pistole) ---> Strāvekļšautuks (sk. aizvietojumu vārdam „pistole”), [sarunvalodai] strāveklene

Elle ---> Ciestuve, ciestne, pazeme, vælnava (velnava)
Ellīgs, ellišķīgs, ellišķs ---> Ciestuvīgs, ciestnīgs

Emōcijas (emocijas) ---> Izjūtas [V-T]
Emóciónāls (emocionāls) ---> [saistīts ar izjūtām] Izjūtisks {izjūtiskais saprāts, prātaspējas}, izjūtu (kas) / [īpašība] Izjūtīgs
Emociónalums (emocionālums) ---> Izjūtīgums
Emóciónalitāte (emocionālitāte) ---> Izjūtība
Emōcijzīme, emōdžijs ---> Izjūtene, izjūtne, [sarunvalodai] sejiņa

Encefalīts ---> (Galvas) smadzeņkaise
Encefalōmeningīts (encefalomeningīts) ---> Iegalvkaise, galvas karsonis [APVV-T]

Enerģija ---> Spars [V-T], umaka
Enerģisks ---> Sparīgs
Enerģiskums ---> Sparīgums
Elektrōenerģija (elektroenerģija), elektriskā enerģija ---> Strāvekļspars, strāvekliskais spars
Enerģijas dzēriens ---> Sparadzēriens
Enerģētiķis ---> Sparinieks, sparagādinieks
Enerģētisks ---> Spariniecisks, sparagādiniecisks
Enerģētika ---> Spariniecība, sparagāde

Eņģelis ---> Dievsūtnis, dievasūtnis
Eņģelītis ---> Dievsūtnītis, dievsūtņuks, dievsūtnulis, dievsūtnutis, dievsūtnelis / Bezvainītis, bezvainulis, bezvaiņuks, bezvainelis, bezvainutis
Eņģelisks ---> Dievsūtnisks / Debešķīgs
Erceņģelis ---> Dieva virssūtnis, virsdievsūtnis
Eņģeļhaizivs ---> Dievsūtnænā  haizivs (dievsūtnenā haizivs), dievsūtnišķā haizivs
Eņģeļzivs ---> Dievsūtnænā zivs (dievsūtnenā zivs), dievsūtnišķā zivs
Eņģeļmati ---> Dievsūtņmati
Biznesa eņģelis ---> Uzņeminieka dievsūtnis, uzņeminiecības dievsūtnis
Eņģeļinvestōrs (eņģeļinvestors) ---> Dievsūtnišķ(ai)s ieguldinieks, ieguldinieks dievsūtnis, dievsūtīt(ai)s ieguldinieks

Epilācija ---> Atmatošana

Epilepsija ---> Krītamkaite [SVV-T1][SVV-T2][APVV-T], krītonis (nozīme kā vārdam „karsonis” gan „dilonis”)
Epileptisks ---> Krītamkaitisks, krītoņsirgs
Epileptiķis ---> Krītamkaitinieks, krītamkaitonis, krītamkaitis/-ene, krītonis [APVV-T]

Eskadra ---> Jūreņvienība (sk. aizvietojumu vārdam „kuģis”) / Lidotņvienība (sk. aizvietojumu vārdam „lidmašīna”), lidvienība
Eskadriļa --->
Eskadrōns (eskadrons) --->

Eskalēt ---> Saasināt [V-T]
Eskalācija ---> Saasināšana | [pabeigta] saasinājums
Eskalatōrs (eskalators) ---> Kustkāpnes, slīdkāpnes (apzīmējums „slīdošās kāpnes” jau pastāv)

Ē

F

Faktōrs (faktors) ---> Iedarboklis (iedvæsma no lietuvju vārda („veiksnys” : „veikti”) parauga), ietekmenis, ietekmeklis, ietekmēklis, skareklis | ['iedarbošanās'] Iedarbe {ļaudiskā, ārējā iedarbe}[V-T] / [reizinātājs] Sk. vārda aizvietojumu

Feja ---> Laumiņa (sk. ierakstu tēzaurā)

A femboy, sievpuika (vācišķs ÓKDD kopienas naujdarinājums) ---> Sievišķinieks (atvasināts no vārda „sievišķs”)

Fēns ---> Žāvelis, žāvulis, žāvuks | [tieši matiem arī] Matžāvis, matužāvis

Filma ---> Skatāmlente (visām nozīmēm; iedvæsma no latgaļiem, kas tās dēvē vienkārši par lentēm), [sarunvalodai] lente
Filmēt ---> Ielentot, ierakstīt (skatāmlentē, lentē), iemūžināt (skatāmlentē, lentē) | [ja ieraksta bez lentes] Veikt skatierakstu, iemūžināt (skatierakstā)

Filózōfs (filozofs) ---> Prātinieks (æsot novæcojusi nozīme); nievājoši lietot vārdu „prātinieciņš” arba „prātinieķelis”), prātonis
Filózōfisks (filozofisks) ---> Prātiniecisks, prātonisks
Filózōfija (filozofija) ---> Prātiniecība, prātonība

To finish (someone) ---> Nobeigt (kādu)
A finisher, an execution ---> Nāvestrieciens, [sitot] nāvessitiens / [nenāvējošs] Galatrieciens, [sitot] galasitiens

Fints, māņu kustība, māņkustība ---> Mānenis, māņa, viltkusts, maldkusts, māņkusts
Fintot, veikt/izdarīt māņu kustību ---> Māneņot, viltkustot, māņkustot
Fintotājs ---> Māneņotājs, viltkustotājs, māņkustotājs

Fleksot, to flex ---> Dižoties [V-T]

A flickshot ---> Mætšāviens (metšāviens, laikam ar plato e)[V-T]

Flóte (flote) ---> Jūrenājs, jūreniens / [lidotņu kopums] Lidotnājs, lidotniens
Karaflóte (karaflote) ---> Karajūrenājs, jūras (kara) spǣki (jūras kara spēki)[V-T], karajūreniens
Flótila (flotila) ---> Jūreņvienība

Flōrbōls (florbols) ---> Grīdbumbiņa (lietuviski - „grindų riedulys” 'grīdas bumbiņa'), grīdasbumba
Flōrbōlists (florbolists) ---> Grīdbumbiņinieks, grīdbumbiņonis, grīdasbumbinieks

Fólklōra (folklora), garamantas (iekļauj aizguvumu „manta”) ---> Tautasdaile (vārda „daile” otrā nozīme 'māksla, daiļrade'), burtiniecība [V-T]
Fólklōrisks (folklorisks) ---> Tautasdailisks
Fólklōrists (folklorists) ---> Tautasdailinieks
Fólklōristisks (folkloristisks) ---> Tautasdailiniecisks
Fólklōristika (folkloristika) ---> Tautasdailiniecība
Fólklōrizēties (folklorizēties) ---> Tautasdailiskoties, iekļauties tautasdailē
Fólklōrizācija (folklorizācija) ---> Tautasdailiskošanās, iekļaušanās tautasdailē
Fólkmūzika (folkmūzika), tautas mūzika ---> Tautiskā skaņumāksla

Fóršs (foršs) ---> Svaigs [V-T]

Fótógrafēt (fotografēt), (no)bildēt ---> Skattverot, atveidināt ('padarīt par atveidu')
Fótōaparāts (fotoaparāts), fótōkamera (fotokamera) ---> Skattveris, atveideklis
Fótōfilma (fotofilma) ---> Skattverlente
Fótógrāfs (fotogrāfs) ---> Skattverinieks (sk. aizvietojumu vārdam „kamera”), atveideklinieks (sk. aizvietojumu vārdam „bildēt”), skattværonis (skattveronis), atveidtverinieks
Fótógrāfija (fotogrāfija), fótógrāfēšana (fotogrāfēšana) / Fótōuzņǣmums (fotouzņēmums), fótō (foto) ---> Skattveriniecība, atveidekliniecība, skattvere, skattveršana, atveidtveršana, atveidtvere / [šādi notverts atveids] Skattvǣrums (skattvērums), atveidinājums
Fótōattǣls (fotoattēls) ---> Skattvǣrums, atveidinājums

A freeze ('skaitļokļa darbības ilgstoša arba nebeidzama neatveikšanās') ---> Uzkāršanās, uzkārsme
To freeze ---> Uzkārties [V-T]
Freezetime (termins rotaļā „Counter-strike”; 'laiks, kad rotaļātāji ir sastindzināti, jeb nevar paiet) ---> Stingatne, sastindze, stingme, stindzība

Frekvence ---> Biežums (V-T), biežme

Friendly-fire ---> Pašuguns (ieteica latvju valodas mācību diskórdservera uzraugs „Sorhead”), savuguns

Frizieris --> Matinieks, matkopis, cirpinieks (kā lietuviski), matgriezis
Frizǣtava (frizētava) ---> Matkoptuve, matiniecība (nozīme kā vārdam „saiminiecība”), matgrieztuve, matgrieztne
Frizēt ---> Kārtot (matus), kopt (matus)
Frizūra, matu sakārtojums, matu kārtojums, pāča ---> Matkārtojums

Frónte (fronte) ---> Priekšsvītrele (sk. aizvietojumu vārdam „līnija”), kaujsvītrele / [ģeógrāfijā] Robežjosla

Fui!, fū!, fu!, fuj! (slāvisks paveids) ---> Tpū!, tpu!, pū! [APVV-T], pǣ! (pē!; sarunvalodas paveids), pi!, pī!

Furgōns (furgons) ---> Piegādenis, piegādbrauks (sk. aizvietojumu vārdam „autōmašīna”)

Futbōls (futbols), [sarunvalodā] futenis, futene, fucis, fucene, futis, fūzis, fuķis, fuķiks ---> Spærbumba (sperbumba), spærambumba (sperambumba), kājbumba [V-T], sperenes (pēc vārda „ķerenes” parauga), speratnes
Futbōlists (futbolists) ---> Spærbumbinieks (sperbumbinieks), spærbumbis/-e (sperbumbis), spærambumbinieks (sperambumbinieks), kājbumbinieks, spereninieks, spereniķis
Minifutbōls (minifutbols), futzāls ---> Iekšas spærbumba, tælpas spærbumba (telpas sperbumba)

G

Gaume - Garšizjūta, garša (novecojusi nozīme; šādi saka lietuvji)
Gaumīgs ---> Garšizjutīgs, labas garšizjūtas (kas, piem. apģǣrbs), garšizjūtīgs | Laba garšizjūta {viņam ir laba garšizjūta}
Gaumīgums ---> Garšizjutīgums
Negaumīgs ---> Vājas/vārgas/vāras/nelabas/nelāgas/pliekanas garšizjūtas (kas) | Vāja/vārga/vāra/nelaba/pliekana garšizjūta {viņam ir vārga garšizjūta}
Bezgaumīgs ---> Garšnejutīgs
Bezgaumīgums ---> Garšnejutīgums
Bezgaumība ---> Garšnejutība

Gazlaitot, to gaslight ---> Šaubināt [APVV-T], sašaubīt [APVV-T]
Gazlaitings, gaslighting ---> Šaubināšana, sašaubināšana
Gazlaiteris, a gaslighter ---> Šaubinātājs, šaubonis, šaubinieks

Gāze ---> Gaisļa [APVV-T], gaisņa ('nepatīkams, nelabs gaiss' arba saistīt ar vārdu „gaisoties”, „gaistīties” „gaisls” gan pārējiem. Iedvesmoja apvv. „dukņa”[V-T1][V-T2]. Tvana gāzei īsti neder, jo smakas tai nav, turklāt ne visas gāzes ir kaitīgas. Lai gan galotnei -ņa ne vienmēr negatīva pieskaņa. Sal. ar vārdu „viešņa”.), gaisoņa [V-T1][V-T2], birga [V-T][IZC-K1][IZC-K2][IZC-K3](latgaliski šis vārds ietver arī vārda „dvinga” nozīmes), dvīlis [APVV-T; jānoskaidro izcelsmi]
Gāzmaska ---> Gaisļassejene, gaisņassejene

GG (good game!) ---> Paldies par sacentienu! (PPS!)
GGWP (good game, well played!) ---> Labi rotaļāts, paldies par sacentienu! (LRPPS!), labi rotņāts!, [sarunvalodai] labi kapāts!, labi rukāts! / Labi sacentāties!, labi sacentāmies!
GGEZ (good game. easy!) ---> Citkārt pacentieties!; Kā pa taukiem! Paldies par uzvaru! (KPT! PPU!); Kā pa sviestu/sliedēm! Paldies par uzvaru! (KPSPPU!; KPS, PPU!), pat neiespringu/-ām, paldies par uzvaru!

Giljótīna (giljotīna) ---> Galvascirstne, galvascirslis, atgalvoklis, atgalvotne, nocirslis, nocirstuve

A girlboss ---> Nosakone (tāda, kas nosaka kas gan kādi kaut kas notiks), , noteicēja, vadone, valdava

To glow up ---> Uzziedēt, uzplaukt, uzzelt
A glow-up ---> Uzzieds (dzejisks paveids), uzplaukums, uzziedējums, uzzǣlums (uzzēlums)

Glutēns ---> Līpelis, baltumeļlipe, (sk. aizvietojumu vārdam „próteīns”), baltumelenis, olbaltumlipe, lipeklis (jau æsošs, bet traucē vārda „līme” aizvietošanu. turklāt manuprāt vārds šajā nozīmē pilnībā nekad arī neieviesīsies)

Granāta ---> Sprāglis
Rokasgranāta, rokas granāta ---> Rokasspridžuks
Grenadieris, granātmetējs ---> Rokasspridžukinieks, rokasspridžukmetis [sarunvalodai] Spridžukinieks, spridžukmetis
Granātmetējs (ierocis) ---> Spridžukmeslis
Granātmetēj(i)nieks ---> Spridžukmeslinieks
Granāt(i)nieks ---> Spridžukšāvis
Granātšāvējs (ierocis) ---> Spridžukšauklis
Granātābols, granāts ---> 
Granātābele, granātkoks, granāts --->

Grants ---> Zvira (jau æsošs apvidvārds; sal. ar lietuvju (žvyra), latgaļu vārdu (žvyrs), žemaišu (žvīrs, žvīrā, žvėzdra, žvėzdros), prūšu (zwīrkstan (nozīmē arī 'zvirgdzs')) vārdu gan izcelsmi vārdam „zvirgzds”), zvirga (mans atvasinājums no apvv. „zvirgt”, pēc vārda „zvira” parauga)
Grantains ---> Zvirains
Grantēt ---> Zvirot
Grantǣts (grantēts) ---> Zvirots
Grantsbedre ---> Zvirbedre
Grantsceļš, grantǣts ceļš ---> Zvirceļš

Gravēt ---> Grebt iekšā [1][2][3][4]
Iegravēt ---> Iegrebt
Gravēšana ---> Iegrebšana
Gravējums, gravīra, gravūra ---> Iegræbums (iegrebums)
Gravǣtājs (gravētājs) ---> Iegrebinieks, iegrebējs

Grāds ---> Pakāpe {30 pakāpju siltme/silts; maģistra pakāpe} | [tikai par siltmi] Iedaļa {30 iedaļu silts}
Grādīgs (dzēriens) ---> Pakāpjains, tāds, kam ir pakāpes {šitam nu gan ir pakāpes!}
Graduēt ---> Iedaļot, pakāpjot / [piešķirt (zinātnisku) pakāpi] Pakāpjot / Pabeigt mācību iestādi, iegūt pakāpi

Grāmata ---> Šuvvācene, lasene, sašuvene, burtne, lappusene / [Tāda, kurai ir tikai arba teju tikai rakstāmlapas] Rakstene
Dienasgrāmata ---> Dienrakstene
Grāmatnīca ---> Burtņpārdotne
Grāmat(i)nieks ---> Burtninieks
Grāmat(i)niecība ---> Burtniniecība
Grāmatvedība ---> Burtņvedība
Grāmatvedis ---> Burtņvedis

Grebene ---> Sekstenis, plošņusekste, kaujassekste, sekstmati, sekste

Grǣda (grēda) ---> (akmeņu, malkas) Krāvums, stirpa | (Mākoņu) gubas /
Kalnu grǣda ---> Kalnukores, kalnu koriene, kalnu korojums, kalnu kosa [V-T]

Grǣks (grēks) ---> Pakritiens (sk. arī vārda lietojuma piemēru), pakrisma, pakrisme, pakritums, pakrite
Grēcīgs ---> Pakritīgs
Grǣkot (grēkot) ---> Pakrist, noziegties
Grǣkojis (grēkojis) ---> Pakritis
Grēcinieks ---> Pakritušais
Grǣksūdze ---> Pakritiensūdze, pakrišsūdze
Grǣkāzis ---> Pakritienāzis, atpirkslis, atpircenis, atpirkšanās āzis, atpǣrkamāzis (atpērkamāzis)
Asinsgrǣks (asinsgrēks), incests ---> Asinspakritiens, asinspakrite
Ugunsgrǣks (ugunsgrēks) ---> Ugunsnelaime, [sarunvalodai] gunsnelaime

Grupa ---> Kopa / [tāda, ar kuru ko šķir] Šķira
Asinsgrupa ---> Asinsšķira, asiņšķira
Grupēt ---> Kopināt (ieteikts LVAK naujvārdu vārdājā), kopot [V-T], iekopināt
Grupēties ---> Kopināties
Grupēšana ---> Kopināšana, kopošana
Grupēšanās ---> Kopināšanās
Grupējums ---> Kopinājums, kopojums

A gunslinger, veikls šāvējs (letōnikā) ---> Aššāvis, ašrocis (pēc apvv. „greizrocis” 'nemākulis, kas šauj garām' parauga)

Ģ

Ģēnijs ---> Dižprātis, dižgars [V-T] | [nievājoši] Dižprātelis, dižprātaļa, dižprātulis
Ģeniāls ---> Dižprātæns (dižprātens), dižprātīgs | [nievājoši] Dižprātelīgs

Ģimene, famīlija (novæcojis) ---> Saime / [pagātniskā nozīme] Saimes ļaudis [V-T], saimļaudis
Ģimenisks ---> Saimisks | Saimes (kas)
Ģimenes galva ---> Saimes galva, saiminieks
Saimes istaba ---> (Saim)ļaužu notælpa (saimļaužu notelpa; sk. aizvietojumu vārdam „istaba”) [V-T]

H

Halō! (halō!) ---> u-ū! (uzmanības pievēršanai, atgriešanai, lūdzot atbildēt gan tamlīdzīgi)

Handbōls (handbols) ---> Mætbumba (metbumba), rokasbumba [V-T], [sarunvalodai] roķene [SARVV-T](sal ar lietuvju vārdu handbōlam - „rankinis”, jeb atveidojot latviski - „rocenis”)
Handbōlists (handbolists), rokasbumbists ---> Mætbumbinieks (metbumbinieks), mætbumbis/-e (metbumbis), rokasbumbinieks

Hei! ---> [lai pievērstu uzmanību] Eu! / [sveicināšanai] Væs! (ves!), svei!

Heist, ielaušanās zādzība (letōnikā) ---> Ielauzzaga, izlaupe, [saraunvalodai] grābsna [APVV-T 'aplaupīšana']

Helikópters (helikopters), helikópteris (helikopteris), helītis ---> Virpspārnis, virpuļspārnis, griežspārnis, [sarunvalodai] virpulene

Higiēna ---> Tīrture, tīrturība, tīrkope, tīrkopība
Higiēnisks ---> Tīrturisks | Tīrtures (kas) / Tīrturǣts (tīrturēts), tīrturīgs, tīrkopts, tīrkopīgs
Higiēnists ---> Tīrturinieks, tīrkopinieks

Himna ---> Godadziesma
Himnisks ---> Godadziesmišķs, godadziesmæns (godadziesmens), godadziesmīgs, kā godadziesma

Hókejs (hokejs) ---> Lædusripa, lædripa, (ledusripa, ledripa; pēc lietuvju apzīmējuma („ledo ritulys” 'ledus ripa') parauga), lædusvǣzda (ledusvēzda; sk. aizvietojumu vārdam „nūja”)
Hókejists (hokejists) ---> Lædusripinieks, lædripinieks (ledusripinieks, ledripinieks)
Lauka hókejs (lauka hokejs) ---> Laukbumbiņa, laukvǣzda (laukvēzda)

Hómónīms (homonīms) ---> Vienrakstībis, vienrakstībenis
Hómónīmija (homonīms) ---> Vienrakstībatne, vienrakstībība

To Hotwire ---> Apiet atslǣgu (apiet atslēgu savienojot vadiņus), iedarbināt vadiņiemi, iedarbināt ar vadiņiem
Hotwired ---> Atslǣga apieta (atslēga apieta)

Hrōnika (hronika), gadu raksti [V-T], laika grāmata [NOVCV-T], laiknīca [APVV-T] ---> Gadraksti, laicene, laikrakstājs, laikrakstiens, gadrakstājs, gadrakstiens / [nodaļa (izdævumā) kurā izvieto ziņojumus, parasti par ikdienas dzīves notikumiem] Vǣlāk kaut ko pielikšu / [dókumentālu lieteņu kopa par pašlaiciskiem notikumiem (spiednē, radijā, tālrādē, skatāmlentē)] Vǣlā́k kaut ko pielikšu
Hrōnikāls (hronikāls) ---> Gadrakstišķs, gadrakstīgs, gadrakstæns (gadrakstens)
Hrōnists (hronists) ---> Gadrakstinieks, laikrakstājinieks, laiceninieks
Hrónólōģija (hronoloģija) ---> Laiksecība / Laiciniecība
Hónólōģisks (hronoloģisks) ---> Laiksecīgs / Laiciniecisks
Hrónólōģiskums (hronoloģiskums) ---> Laiksecīgums

A hypocrite ---> Divkosis [V-T]
Hypocritical ---> Divkosīgs [V-T]
Hypocrisy ---> Divkosība [V-T]

I

Ierēdnis ---> Iestādvedis, virsiestādenis
Ierēd(i)niecisks ---> Iestādvedisks
Ierēd(i)niecība ---> Iestādveži, iestādvædājs (iestādvedājs), iestādvedība, virsiestādenība

Ilūzija ---> Acumalds, acumāns [IZC-K] | [atsevišķs acmaldinieka priekšnæsums] Acmalde, acmaldiens, acmaldījums / Maldi [V-T]
Iluziōnists (iluzionists) ---> Acmaldinieks, acumaldinieks, acumāninieks, acmāninieks
Iluziōnisms (iluzionisms) ---> Acmaldiniecība, acumaldiniecība, acmāniniecība, acumāniniecība

Impērija ---> Savalstība, savaldona, savaldiena, savaldījums
Imperatōrs (imperators), ķeizars ---> Savaldonis
Imperiālists ---> Savalstībinieks, savalstībiks, savalstībiķis, savaldījuminieks, izplestinieks, savaldoninieks
Imperiālistisks ---> Savalstībiniecisks, savalstībiķisks, savalstībicisks, savalstībikisks, izplestiniecisks, savaldoniniecisks
Imperiālisms ---> Savalstībiniecība, savalstībiķība, savalstībicība, izplestiniecība, savaldoniniecība

Incidents ---> Atgadījums [V-T]

Injicēt ---> Ievadīt (šķīdumu), (ie)šļircināt
Injekcija ---> Šļircināšana / [matemātikā] Vǣlāk kaut ko pielikšu / [tapinātnībā] Vǣlāk kaut ko pielikšu / [ģeólōģijā] Vǣlāk kaut ko pielikšu

Inóvēt (inovēt) ---> Viest nauju, viest naujumus, naujviest
Inóvācija (inovācija) ---> Naujviesums, naujievædums (naujievedums)[V-T]
Inóvatōrs (inovators) ---> Naujviesinieks, naujviesis, naujviesējs
Inóvatīvs (inovatīvs) ---> Naujviesiniecisks, naujviesīgs, naujviesošs

Insaiders ---> Iekšzinis, iekšinieks, iekšlocinieks ('tāds, kas ir iekšējā lokā', pēc somu vārda („sisäpiiriläinen”) parauga), iesaistinieks

Instinkts ---> Dabasprāts [V-T], dabprāts
Instinktīvs ---> Dabasprātisks, dabprātisks
Instinktimpulss ---> Vǣlāk kaut ko pielikšu

Investēt ---> Ieguldīt [V-T]
Investēšana, investīcija ---> Ieguldīšana, iegulde
Investīcija ---> Ieguldījums, iegulde (saīsinājums, lai vārds būtu tik ērts, ka aizguvums izzūd)
Investōrs (investors), ieguldītājs ---> Ieguldinieks, ieguldnis

An intellect devourer, a brain-dog (agrāk), a rochnon (agrāk), intelekta rijējs (šādi dǣvǣts skatāmlentē „Dungeons and Dragons: Honour Among Thieves”) ---> Smadzeņsuns, prātlaupja suns, prātlaupjsuns, saprātīgo medinieks

Internets ---> Starptīkls

Izdoties ---> Izsekties (ar priedēkli „iz-”, lai nejauktos ar vārdu „pasegties”), izveikties, sekmēties, pasekties (apvv.), paveikties, pavīkties (apvv. [V-T1][V-T2]; šādi saka lietuvji)

Ī

Īre ---> Noma [V-T](no vārda „ņemt”; šādi saka arī lietuvji)
Īrēt ---> Nomāt [V-T]
Izīrēt ---> Iznomāt [V-T]
Izīrētājs ---> Iznomātājs [V-T]
Īr(i)nieks ---> Nominieks [V-T]

Īsceļa taustiņš, īsinājumtaustiņš, hotkey ---> Īsceļenis, īsceļa taustiņš

J

Jā ---> Atbildēt ar darbībvārdu {Nāksi? Nākšu (gan)!; Nākšu nākšu!} | Tādi, tieši tā; tā ir, tā gan / [paceļot klausuli] Klausos! / [uzvaras saucienam] Ausā! (sk. aizvietojumu vārdam „urā!”)

Jeda ---> Tīklvirtene / [nakts zvejas rīks] Sk. aizvietojumu vārdam „naktsšņore” gan „āķu jeda”
Āķu jeda, naktsšņore ---> Naktsaukla
Driftertīklu jeda ---> Pludiņtīklu virtene/virkne

Jēzus, marija!, jesus christ! ---> Saule, Pǣrkon! (saule, pērkon!)

K

Kalendārs ---> Dienlapis, dienrādis [V-T], dienenis
Kalendārs (saistīts ar kalendāru) ---> Dienlapisks, dienrādisks, dienenisks

Kalpot  ---> Aizklausīt ('klausīt kāda labad', priedēkļa nozīme kā vārdam „aizdars“ gan „aizdarīt”)[APVV-T], klausīt [V-T], klausmēt (no vārda „klausme” 'klausīšana'; aizvietojums vārdam „dienēt”), klausiniekot, būt (kāda) klausiniekam / [par rīku] Lietoties, derēt
Izkalpot ---> Izklausīt, izklausmēt
Izkalpoties ---> Izklausīt, izklausmēt / Izpelnīties [V-T]
Nokalpot ---> Izklausīt [APVV-T], izklausmēt
Kalpošana ---> Klausme, klausīšana, aizklausīšana, aizklausme
Pakalpot ---> Paklausīt, patecēt / Izpalīdzēt
Pakalpojums ---> Paklausījums, patecējums [V-T] / Izpalīdzība, izpalīdziens, izpalīdzējums
Apkalpot ---> Apklausīt, apdarīt, aptecēt [V-T], aprūpēt [V-T] / [Vadīt arba/gan uzturēt kārtībā (ierīci, iekārtu)] Aprūpēt (ko), gādāt (par ko)[V-T], apdirbt, apdarbot
Apkalpotājs, óficiants (oficiants) ---> Viesklausis, viesmīlis [V-T] / [tāds, kas tīra tælpas arba kādu vietu] Apkopinieks, apkopējs [V-T]
Apkalpe ---> Apkope | [tie, kas to veic] Apkopēji, apkopņi / [karinieku kopa, kas dirbj ar gan ap ieroci] Aprūpji, aprūpe, aprūpņi, aprūpinieki / Apklausme, apklausīšana, apklause
Pašapkalpošanās kase ---> Bezpārdevēja  maksātne
Kalpināt ---> Verdzināt, klausināt, dirbināt ('likt dirbt') / Pielietot
Izkalpināt ---> Izverdzināt [V-T], izklausināt
Dievkalpojums ---> Dievlūgšana [V-T], dieva vārdi/dievvārdi [V-T], dievklausījums, dievklause
Kalpinātājs --> Verdzinātājs, klausinātājs
Kalpotājs ---> Darbveicis, darbdaris, aldzinieks [V-T], algādzis [V-T] / Dievvārdinieks
Kalpone, dienæst(i)niece (novæcojis), dienæstmeita (novæcojis) ---> Darbveice, darbdarene, aldziniece, algādze
Mājkalpotāja, mājstrād(i)niece, apteksne (novæcojis) ---> Namdarbene, namdarbveice, namdarbiniece
Kalps, dienæst(i)nieks (novæcojis) ---> Klausinieks, pakļautnis, padotnis
Kalpiņš ---> Klausinieciņš / [rīks zābaku novilkšanai] Zābakvælks (zābakvelks)
Kalpisks --->Klausiniecišķs, klausiniecīgs
Kalpība ---> Klausiniecība / (parādu, burta) Verdzība
Burta kalps ---> Burta værgs (burta vergs)
Pakalpiņš, rokaspuisis ---> Rocinieciņš, rocinieķelis, izdaboņa, izdaboņuks, iztapša, iztapšiņa, iztapoņa
Pakalpīgs ---> Rociniecīgs, rocinieķelīgs, izdabonīgs, iztaponīgs, iztapšīgs
Pakalpība ---> Rociniecība, rocinieķelība, iztapība

Karalis, ķēniņš, kungs ---> Valdonis
Karaliene, ķēņiniene ---> Valdone / [valdoņa sieva] Valdoniene
Karaliste, karaļvalsts ---> Valdonava, valdona, valdoņvalsts
Karaļdǣls (karaļdēls), princis ---> Valdoņdǣls (valdoņdēls)
Karaļmeita, princese ---> Valdoņmeita
Karaļgalms ---> Valdoņgalms

Karavīrs, karasieva ---> Karinieks/-e, karis/-e (daudzskaitam: karji, kā piemēram vārdam „gulbis”, „cirvis”, „šķīvis”), kariķis/-e
Karotājs ---> Karonis

Kardiólōgs (kardiologs) ---> Sirdinieks, sirdsdziedinieks
Kardiólōģisks (kardioloģisks) ---> Sirdiniecisks / Sirds (kas, piem. óperācija, izmeklējumi), sirdisks
Kardiólōģija (kardioloģija) ---> Sirdiniecība
Kardiōķirurgs ---> Sirds ķirurgs
Kardiōķirurģisks (kardioķirurģisks) --->
Kardiōķirurģija (kardioķirurģija) --->
Elektrōkardiōgrāfs (elektrokardiogrāfs) ---> Sirdsrakstlis
Elektrōkardiōgrāfija (elektrokardiogrāfija) ---> Sirdsrakstošana
Elektrōkardiōgramma (elektrokardiogramma), kardiōgramma (kardiogramma) ---> Sirdsraksts

Kariete ---> Græznrati (greznrati), smalkrati

Karte ---> Zemeslapa, zemlapa / [cieta papīra arba kartōna lapa] Cietlapa, stingrlapa, ziņlapa / [cieta, piemēram plastmasas] Plāksnele {maksājumu plāksnele}, plāksnīte, [sarunvalodai] plākšņuks
Kartīte, kartiņa ---> Zemeslapiņa / [lapiņa ar atveidu arba skattvǣrumu virsū] Atveidlapiņa, skattverlapiņa, skatalapiņa / (apsveikuma, aizgādenes) atviruks, atvirene (pēc lietuvju vārda „atvirukas” parauga), atklātne/atklātnīte (jau æsoši vārdi) / [cieta papīra arba kartōna lapiņa] Cietlapiņa, stingrlapiņa, ziņlapiņa | [cieta, piemēram plastmasas] Plāksnele, plāksnīte, [sarunvalodai] plākšņuks
Kartēt ---> Zemlapot
Kartēšana ---> Zemlapošana
Kartǣtājs (kartētājs) ---> Zemlapotājs
Kartógrāfs (kartogrāfs) ---> Zemlapinieks
Kartógrāfija (kartogrāfija) ---> Zemlapiniecība

Kartupelis, tupenis ---> Pampālis, pampalis (labi pazīti apvidvārdi), rācīnis (jau æsošs, bet pārāk līdzīgs vārdam „rācenis”)

Kapitāls ---> Pelneklis ('tas, ar ko pælna') / [naudas summa] nauda / [vērtība] sk. vārda aizvietojumu
Kapitālists ---> Pelneklinieks, naudinieks (no LVAK naujvārdu vārdnes, bet ar taisnu izskaņu -inieks)
Kapitālisms ---> Pelnekliniecība
Kapitāls (īpašībenis) ---> Galvænais {ǣkas galvænā siena}; būtisks; nozīmīgs / [vērtīgs] sk. vārda aizvietojumu / [tāds, kam nepieciešams daudz naudas arba darba] Liek(ai)s {lielā dzīvokļa labošana}, apmǣrīgs / [tāds, kas saistīts ar galvu] Galvas (kas), galvisks / [sarunvalodas nozīmēm] Svaigs, dižsvaigs, dižæns, dižs | [ļoti liels] milzonīgs

Kaplogs (nav saistīts ar mūsvārdu „kaps”) ---> Vēdlodziņš [V-T] /
Kaplodziņš ---> Vēdlodziņš / [acs] Blisene [V-T], blenzene, ačele [V-T], ačtele

Kapuce ---> (Augšģērba, ģērba) galvdaļa, galvassedzis, galvsedzis, galvasdala, galvmetnis, galvasmetnis, galvdaļene, apgalvene
Kapucietis, kapucīnis, kapucīnietis ---> Galvdaļietis, galvsasedzietis, galvasdaļietis
Kapucīns ---> Vǣlāk kaut ko pielikšu

Kamera ---> Skattveris, atveideklis, atveidtveris / [skatāmrotaļās, angļu vārda nozīmei] Skats

Kanāls ---> Ūdensraka (iedvæsma no lietuvuju vārda „perkasas” 'kanāls, grāvis'), ūdensceļš [V-T 'ūdenstilpe, tās josla, ko lieto pārvadāšanai'](apzīmē gan mākslīgu gan dabīgu) | (Jūras) šaurums [V-T], jūrasšaurums / [pārn. nozīmei; lædū, klintī] Eja | [starp celtnēm] Starpeja / [Doba tælpa] (šautenes, ierīces) Dobums | [miesumā] Vads / [biežuma josla tālrādei, radijai] Raidjosla, raidene / [veidojums miesās infórmācijas pārraidei] Sazineklis, sakareklis | [ierīču, līdzekļu kopums (piem. tālruņa, tālrādes, radijas) sakariem arba spara pārvadei] Vǣlāk kaut ko pielikšu | [tikai par balss saziņas kanālu] Sazināsla, sazine, sazinātne / [lauktranzistōra struktūras daļa, kurā no izteces uz noteci pārvietojas strāvekļnesēji.] Vǣlāk kaut ko pielikšu

Kanna ---> Lejene, ielejene
Lejkanna, lejamkanna (novc.) ---> Laistene, laisteklis [APVV-T], laistīklis [APVV-T], laistīkla [APVV-T], laistīkle [APVV-T]

Kandži ---> Ķīnzīme(s) (ieteica Lauma)

Kase ---> Maksātne / [vieta (skapis, atvilktne), kur glabājas nauda; arī naudas līdzekļi, kas atrodas kaut kā rīcībā] Naudne, naudene
Iekasēt ---> Ienaudņot, ienaudnēt, ieņemt
Inkasācija --->
Kasieris ---> Maksātninieks, maksātnes darbinieks, māksātnenis

Kazarma ---> Karinieknes, kariniecenes, kariniekavas, kareivenes (pēc lietuvju vārda („kareivinės”) parauga) / [pagātnišķajai nozīmei] Vǣlāk kaut ko pielikšu

Kepōns (kepons) ---> Naģene [V-T]

Drópkiks (dropkiks), a dropkick ---> Krītamspēriens (spēriens, ko veic krītam, ko kāds veic krisdams), krisdamspēriens
Drópkikot (dropkikot), to dropkick ---> (Ie)spert krisdams/krītam/kritienā
A jumpkick, a jump kick, džampkiks, spēriens lēcienā ---> Læcamspēriens, lǣkdamspēriens (lēkdamspēriens), Spærlēciens (sperlēciens)
To jumpkick ---> (Ie)spert lǣkdams/læcam/lēcienā (Iespert lēkdams)

Kinōkamera ---> (Tālrādes) skatieraksteklis, (Skatām)lenštveris, skatieraksteklis (aizvietojums vārdam „videōkamera”)
Kinōóperatōrs (kinooperators) ---> (Skatierakstekļa) skatvedis
Kinōteātris (kinoteātris) ---> Skatāmlentava (sk. aizvietojumu vārdam „filma”), lenšskatītne, lenšskatene, skatāmlentne, skatāmlentene, [sarunvalodai] atspuldzene [V-T]
Kinōekrāns (kinoekrāns) ---> Lenšu atveidne, lenšatveidne, dižatveidne, lenšu atveidne, dižuzrādne, lenšu uzrādne, lenšuzrādne

A kitten ---> Væco mediniece, Væcmediniece, væcoķere, væcķere, tǣvmediniece (tēvmediniece) / [diskórdā] Lutekle, mīlule | [mīļvārdiņš] Miņčuks, minkiņa, mincīte

Klase ---> Šķira | [mācītnē] mācšķira, mācāmšķira, mācībšķira | [rotaļā „Dungeons and Dragons”] Spējšķira, spēju šķira | [Rotaļā „Team Fortress 2] Loma, (tǣla, karinieka) šķira
Armour class, armor class (AC) ---> Aizsargātums, spēja izsargāties, spēja izvairīties
Difficulty class (DC) ---> (darbības veikšanas, izpildes) grūtums

Klaviatūra (skaņurīkiem) ---> sk. aizvietojumu vārdam „tastatūra”

Kleita ---> Kræklsvārki (kreklsvārki)

Klients ---> Apklauseknis, apklausāmais (sk. aizvietojumu vārdam „apkalpot”), apmeklǣtājs (apmeklētājs), sērsis / [infórmātikā] Piekļuvējs, piekļuvēja lietotne, piekļuvējlietotne, piekļuvlietotne, [dažkārt, lai lietotājam ir saprotamāk; tikai ja runa ir par rotaļu] rotaļa
Klientūra ---> Apklausāmie, apklausekņi, apklauseknājs, apklausekniens
Client-side scripting ---> Rotaļātāja puses skriptošana, skriptošana rotaļātāja pusē

Klijas ---> Sǣnalas (sēnalas; šādi dēvē gan latgaļi („sānolys”) gan lietuvji („sėlenos”))[V-T], izsijas (ap aizguvuma laiku, vārdājos tam blakus minēja šo tuvvārdu [V-K])[V-T]
Kliju maize ---> Sǣnalmaize (sēnalmaize), izsijmaize

Knaģis ---> Veļturis [V-T]

Knaps ---> [Trūcīgs] Pliks [V-T], kails [V-T] | Puspliks, puskails / [nepietiekami liels] Pārmazs [V-T],
Knapi ---> Tik tikko (laika nozīmi izsaki ar vārdu „nupat” arba „nule”!)[V-T] {tik tikko jūtama smarža; tik tikko paspējām} / Ræti {ræti kāds zina}
Knapoties ---> Skopoties, skopuļoties
Knapiķis ---> Skopulis, skopiķis, skopinieks, [nievājošāk] sīkstoņa, skopaļa, skopkukulis [V-T]

Knupis ---> Zīdeklis [V-T]

K.O.S (kill on sight) ---> (No)šaut bez brīdinājuma, [sarunvalodai] šaut kā rædz {šaujiet kā rædzat}

Kója, kójas (koja, kojas) ---> Kopene (sarunvalodas paveids vārdam „kopmītne”)

Kólēģis (kolēģis) ---> Darbabiedrs [V-T]
Kóleģiāls (koleģiāls) ---> Darbabiedrīgs / Darbabiedrības (kas)
Kólēģija (kolēģija) ---> Darbabiedrība, darbabiedrājs, darbabiedriens

Kómanda (komanda) ---> Vienība (jau æsoša nozīme, sk. arī piemēram vārdu „meistarvienība”, „valstsvienība” (līdzvārds vārdam „valstskómanda”, „līdervienība”) / Pavēle
Kómandas biedrs (komandas biedrs) ---> Vienībinieks
Kómandēt ----> Vadīt (ko) / Pavēlēt (ko darīt)
Kómandieris ---> Pavǣlonis (pavēlonis)
Kómandants (komandants) ---> Pavǣlonis (pavēlonis)
Kómandantstunda (komandantstunda), pólicijas stunda (policijas stunda) ---> Sargstunda, sardzesstunda, kārtībstunda, kārtībsardzes stunda, kārtībinieku stunda

Kómats (komats) ---> Kabļuks (pamazinājums vārda „āķis” aizvietojumam „kablis”, pēc lietuvju vārda („kablelis”) parauga), kāsītis, kāšuks

Kómentēt (komentēt) ---> Apbilst (ko) (iedvæsma no Laumas) | [vairākkārt, ilgstoši] Apbilstīt („laist” : „laistīt”)
Kómentārs (komentārs) ---> Apbildums
Kómentǣtājs (komentētājs) ---> Apbildējs
Kómentatōrs (komentators), kómentǣtājs (komentētājs) ---> Apbilstonis, apbildinieks, apbildonis, apbilstinieks

Kómunicēt (komunicēt) ---> Sazināties
Kómunicēties (komunicēties) ---> Sazināties
Kómunikācija (komunikācija) ---> Saziņa [V-T] | [raidīta, elektrōniska] Sakari [V-T] / [cauruļu, vadu gan ierīču sistēma strāvekļa, ūdens, gaisļas pārvadei, kanalizācijai; satiksmes ceļi] Pārvadceļi / [kaišzinātnē] Savienojums [V-T]
Telekómunikācija (telekomunikācija) ---> Tālsakari [V-T]

Kónservatīvais (konservatīvais) ---> Pretnaujinieks, pretnaujiķis, væcturis (vecturis)
Kónservatīvs (konservatīvs) ---> Pretnaujiniecisks, væcturīgs (vecturīgs; tāds, kas pieturās væcajam, kam novæcojušam gan nepieļauj naujo, prógresu)
Kónservatīvisms (konservatīvisms), paseisms ---> Pretnaujiniecība, væcturība (vecturība), pieturatne, uzskatstindzība

Kóntrólēt (kontrolēt) ---> Pārvaldīt, valdīt (pār ko), būt (kāda) varā / Vadīt {vadīt savu tǣlu skatāmrotaļā} / Uzraudzīt
Kóntrōle (kontrole) ---> Vara {Ložmetējkalns ir mūsu varā! (šādi teica „Dvēseļu putenī”) | vara pār ļaudīm, valsti, zemi} / [vadīšana] Vadība {vadības pogas, vadības panelis} / (biļešu) Pārbaude | Pārbaudinieki, pārbaudoņi, [sarunvalodai] baudinieki, [biļešu pārbaudinieki; sarunvalodai] biļešbauži / (valsts, robež-) Uzraudzība | Uzraugi, uzraudzinieki / [turēšana noteiktā stāvoklī, pakāpē arba kādībā] (klimata, ātruma {kruīza}) Uzture
Ārpus kóntrōles {ārpus kontroles} ---> Nevaldīts, bez valda, bez valdīšanas
Kóntrólieris, kóntrōlieris (kontrolieris) ---> (rotaļu, ierīces) Vadīklis, vadulis / [infórmātikā] Apmaiņvadis, vadīklis / Uzraugs / (biļešu) Pārbaudinieks, pārbaudonis, [sarunvalodai; par biļešu pārbaudinieku] biļešbaudis/-ene
Kóntrōldarbs (kontroldarbs) ---> Pārbaudes darbs, pārbauddarbs
Kóntrōlšāviens (kontrolšāviens) ---> Pārbaudšāviens
To double-tap (iešaut kādam otrukārt, lai pārliecinātos, ka miris) ---> Veikt pārbaudšāvienu
Kruīza kóntrōle (kruīza kontrole) ---> Ātrumuzture

Kónsīleris (konsīleris), kórektōrs (korektors) ---> Aizklājeklis

Kóntūra (kontūra) ---> Apveids, aprise
Kóntūrlīnija (kontūrlīnija) ---> Apsvītrele (sk. aizvietojumu vārdam „līnija“)

Kósmētika (kosmētika) ---> Skaistkopība, skaistkopsme, skaistkope, izskatiniecība, skaistumkopšana [V-T] / [skaistkopes līdzekļi] Skaistekļi
Kósmētisks (kosmētisks) ---> Skaistkopisks, izskatiniecisks
Kósmētiķis (kosmētiķis) ---> Skaistkopis, skaistkopinieks, izskatinieks
Kósmetólōgs (kosmetologs) ---> Skaistumzinātninieks, izskatzinātninieks
Kósmetólōģija (kosmetoloģija) ---> Skaistumzinātne, izskatzinātne

Kōls (kols) ---> Divtašķis (sk. aizvietojumu vārdam „punkts“; pēc lietuvju vārda („dvitaškis”) parauga)
Semikōls (semikols), semikólōns (semikolons) ---> Kabļuktašķis (pēc lietuvju vārda („kabliataškis” 'āķapunkts', „taškas kablelis”) parauga; iekļauj aizvietojumu vārdam „kómats”), kāštašķis, kāšatašķis

Kōmiķis (komiķis) ---> Smīdinieks
Kómediants (komediants) ---> (Cirka) smīdinieks
Kómēdija (komēdija) ---> Smīdene, smīdiniecība / Izlikšanās
Kómēdijisks (komēdijisks) ---> Smīdenisks, smīdiniecisks
Kómēdijiskums (komēdijiskums) ---> Smīdeniskums, smīdinieciskums
Kómēdijas filma ---> Smīdinieciskā skatāmlente, smīdeniskā skatāmlente, smīdināmā skatāmlente, [sarunvalodai] smīdinieciskā lente, smīdlente, smīdināmā lente
Spēlēt kómēdiju, spēlēt teātri ---> Tǣlot smīdenē/teātrī / [izlikties] Tǣlot (aklās) vistiņas [V-T], 

Krampis ---> (durvju) Aizkablis ('aizkabināmais'; sk. aizvietojumu vārdam „āķis”)
Kramplauzis ---> Uzlauzinieks, uzlauzonis, ielauzinieks, ielauzonis, [nievājoši] uzlauzelis, uzlauža, uzlauzaļa

Krāsa ---> Plauka [NOVCV-T] / [tā,  ko triepj arba triepsta kam virsū] Triepe, triepala
Krāsot ---> Triepstīt, triept
Krāsojums ---> Triepstījums, triepums
Krāsotava ---> Triepstītava, triepstītne

Krēms ---> (Apavu, apav-, saules, saules-, sejas-) ziede [V-T] | [tikai par skaistkopsmes ziedi] Skaistumziede, [sarunvalodai] skaistene / [viriniecībā] Vǣlāk kaut ko pielikšu / [dzēriens] Vǣlāk kaut ko pielikšu
Tónālais krēms (tonālais krēms) ---> (Sejas) pamatziede, pamata skaistumziede
CC krēms, krāsu kóriģējošs krēms, krāsu kóntrōle ---> Pielabojamā ziede, plaukasziede, sejasplaucene ('sejasplaukas ziede')

Krindžs, krindž, cringe ---> Viebas [APVV-T] {man nāk viebas}
Krindžīgs, cringy ---> Viebinošs {viebinošs saturs}, viebīgs (redzēju OKDD diskórdserverī)

Kritērijs ---> Mǣraukla (mēraukla)[V-T], mǣrs (mērs)

Kroka ---> Grumbulis [V-T] / [rieva, jeb krunka] Grumba [V-T]
Krokains ---> Grumbuļains, červeļains [V-T]
Smadzeņu krokas ---> Smadzeņu grumbuļi, smadzeņgrumbuļi, (smadzeņu) grumbstarpe
Kroku kalni ---> Grumbuļkalni

Krunka ---> Grumba [V-T]
Krunkains --->  Grumbains
Krunkot ---> Raukt, grumbot
Krunkoties ---> Raukties, grumboties
Krunkots ---> Grumbots

Krūze ---> Dzersle [APVV-T]

Kuģis ---> Jūrene, jūravs, jūrbrauks
Kósmósa kuģis (kosmosa kuģis) ---> Visumlidotne (sk. aizvietojumu vārdam „lidmašīna”)

Kupōls (kupols) ---> Jumols [V-T], pārvāznis [V-T]

Kurjers ---> Piegādinieks

Kvadricikls, četrriteņu mótócikls (četrriteņu motocikls) ---> Cæturritenis (ceturritenis; pēc lietuvju vārda „keturratis” parauga)

Kvalitāte ---> Kādība [V-T], kādums [NOVCV-T], kācība (laikam saistīts ar lietuvju vārdu „kokybė” 'kvalitāte, kādība, labums')[APVV-T] / [kādības pakāpe] Labums [V-T], kādība {labas kādības}, kādums {laba kāduma}, raudze (pārn. noz.)[V-T] {labas raudzes} / [šaha sacentienā] Vǣlāk kaut ko pielikšu
Kvalitatīvs ---> Kādībisks, kādumisks | Kādības (kas, piem. īpašībenis, apstāklenis, kādības analīze), kāduma (kas) / [tāds, kam ir laba kādība] Labatnīgs, labas kādības, laba kāduma, labas raudzes, labatnišķs, labatnes (kas), labumīgs, labumišķs, labums
Kvalitatīvums, kvalitatīvitāte, kvalitativitāte, kvalitāte ('laba kādība') ---> Labatne ('laba kādība, kādums' vārdam „labība” jau ir cita nozīme)

Ķ

Ķeceris ---> Viltticīgais, viltticis, svešticīgais, ļaunticīgais, apalotais [APVV-T][V-K][IZC-K1][IZC-K2][IZC-K3]
Ķecerīgs ---> Viltticīgs
Ķecerība ---> Viltticība [APVV-T][V-K]

Ķeizars ---> Sk. aizvietojumu vārdam „imperatōrs”

Ķermenis ---> Miesas (V-T), miesājs (mans darinājums pēc vārda „kaulājs” parauga), augums [V-T], stāvs [V-T] / [fizikā] Būkleņojums (iekļauj aizvietojumu vienai vārda „viela” nozīmei), būklenājs, būkleniens
Ķermenisks ---> Vǣlāk kaut ko pielikšu
Ķermeniskums ---> Vǣlāk kaut ko pielikšu

Ķīla ---> Aizlika (pēc latgaļu vārda „aizlyka” gan lietuvju vārda „užstatas” 'ķīla' (burtiski 'priekšlikums', jeb 'nolikums kā priekšā') parauga)
Ieķīlāt ---> Aizlikt, dot aizlikā, aizlicināt ('likt aizlikt')
Ieķīlāšana ---> Aizlikšana, došana aizlikā
Ieķīlājums ---> Aizlikums
Ieķīlātājs, ķīlas devējs ---> Aizlicējs
Ķīlas zīme, ķīlu zīme ---> Aizlikas zīme
Par ķīlu ---> Aizlikai
Ķīl(i)nieks ---> Aizliktnis, aizliktenis, aizliceknis (izskaņa kā vārdam „gūsteknis” gan „audzēknis”), pagūsteknis / [Rotaļas dalībinieks, no kura paņemta ķīla] Aizlikušais

Ķīlis ---> Vadzis [V-T], vente [APVV-T][IZC-K]
Ķīļveidīgs, ķīļveida ---> Vadžveidīgs, vadzīgs [NOVCV-T] | Vadžveida
Ķīļveida kauls ---> Vadžveida kauls, vadžakauls (kā lietuviski („pleištakaulis”))
Ķīļu raksts, ķīļraksts ---> Vadžraksts, ventu raksts
Ķīļsiksna ---> Vadžsiksna
Ķīļrāmis ---> Vadžietvars
Ķīļūdens ---> Vadžūdens
Ķīļbārda ---> Smailbārda (kā lietuviski („smaila barzdžiukė”)), vadžbārda
Ķīļbārdiņa ---> Smailbārdiņa, vadžbārdiņa, vadžbārdele, vadžbārduks

Ķīmiķis ---> Būkleninieks (sk. aizvietojumu vārdam „viela”), būkleniks, būkleniķis
Ķīmisks ---> Būkleniniecisks, būklenicīgs, būkleniķīgs
Ķīmija ---> Būkleniniecība, būklenicība, būkleniķība / [ķimikālijas] sk. aizvietojumu
Ķimikālijas, ķimikāti ---> Būkleņdari (vienaskaitā - būkleņdars), būkleniniekļi, būkleniniekali, būkleninieceņi

L

Lagot, bremzēties, to lag ---> Ķerties, aizķerties
Lags, lag ---> Ķeršanās, ķersme, aizķeršanās, aizķersme

Lanólīns (lanolīns) ---> Vilntauki

Launags, launaglaiks ---> Pavakariņas (apvv.; sal. arī ar apvv. „pabrokastis”), pusvakariņas, pusvakars [APVV-T]

Lavīties ---> Manīties, zagties, [sarunvalodai] šmaukt

Lāde, skrīne/skrīnis (lādes nozīmē) ---> Šķirsts [1][2][3][4], ieliktene

Lādēt ---> Piebāzt (šaujamieroci, aptveri, magazīnu), (pie)pildīt, pielikt / Pildīt (spara), piekraut
Lādǣtājs (lādētājs) ---> Sparapildis, (spara) pildeklis {sparabrauka, Sparakrājs pildeklis}, sparapildeklis
Uzlāde ---> Sparapilde, (spara) uzpilde
Lādiņš ---> [šāviņā, zemessprāglī, izmæslā] Sprāgstpildiņš, sprāgstpilds | [miluma pildījums patrōnas čaulā] Milumpildiņš, milumpilds / [fizikā] Strāvekļpildiņš, strāvekļpilds, strāvekļsaturs, krāviņš
Lādiņnesējs ---> Strāvekļnesējs, strāvekļnesis, strāvekļneselis, strāvekļpildenis
Lejupielādēt, lejuplādēt ---> Nokraut (Avots; Aizvietojumu laikam izpierējis Ingmārs Zemzaris?; šādi saka arī lietuvji), atsūtināt ('likt atsūtīt')
Lejupielāde, lejuplādē ---> Nokrāve, nokraušana, atsūtināšana / [tikai par darbības iznākumu] Nokrāvums, atsūtinājums
Augšupielādēt, augšuplādēt ---> Uzkraut (avots tāds pats), uzsūtīt
Augšupielāde, augšuplāde ---> Uzkrāve, uzkraušana, uzsūte, uzsūtīšana / Uzkrāvums, uzsūtījums
Ielādēt ---> Iekraut, iesūtīt, iegūt
Ielāde ---> Iekrāve, iekraušana, iesūte, iesūtīšana, ieguve
Pielādēt ---> Piebāzt (ieroci, aptveri, magazīnu), piepildīt, pielikt
Pa (stobra) ræsgali lādējams, no (stobra) ræsgaļa lādējams ---> Pa (stobra) ræsgali piebāžams, no (stobra) ræsgaļa piebāžams
A breechloader, a breech-loader ---> Ræsgalbāžamais (resgalbāžamais ierocis)
Pa stobru lādējams ---> Pa stobru piebāžams
Pārlādēt ---> Pārkraut / Pārbāzt (ieroča aptveri arba magazīnu) / (strāvekliski, strāveklimi) Pārpildīt, pārkraut
Pārlāde ---> Pārkrāve / Pārbāšana, pārbāze / (strāvekļa, strāvekļ-)Pārpilde
Izlādēt ---> Izņemt (patrōnas) / Iztukšot, atpildīt, izkraut
Izlādēties ---> Iztukšoties
Izlāde ---> Iztukšošanās
Izlādǣtājs (izlādētājs) ---> Iztukšoklis

Legingi, lenginsi, reitūzenes, jāt(i)nieku bikses, jāšanas bikses ---> Apspīlenes (no LVAK naujvārdu vārdāja), ciešstilbenes (sk. aizvietojumu vārdam „bikses”), ciešenes

Læptóps, laptops (laptops), klēpjdatōrs (klēpjdators) ---> Klēpeklis, klēpenis

Lǣrums (lērums) ---> Vairums | Gāzums, jūra, kaudze, naujums, mežs, milzums

Liberālis ---> Vaļībinieks, ļautībinieks, ļāvuminieks
Liberāls ---> Vaļībiniecisks, ļautībiniecisks, ļāvuminiecisks
Liberālisms ---> Vaļībiniecība, ļautībiniecība, ļāvuminiecība

Lidaparāts ---> Lideklis
Lidmašīna ---> Lidotne, lidokle

Lifts ---> Stāvvedis
Lift(i)nieks ---> Stāvvedinieks

Līķis ---> Mironis [V-T], [īsāk dzejai] miron's, [sarunvalodai] stīvais [V-T],

Līme ---> Lipeklis (jau æsoša nozīme)
Līmēt ----> Lipināt kopā
Līmēties ---> Lipt kopā
Salīmēt ---> Salipināt
Salīmēties ---> Salipt
Pielīmēt ---> Pielipināt
Pielīmēties ---> Pielipt
Uzlīmēt ---> Uzlipināt
Uzlīmēties ---> Uzlipt
Aizlīmēt ---> Aizlipināt
Aizlīmētis ---> Aizlipt
Ielīmēt ---> Ielipināt
Ielīmēties ---> Ielipt
Uzlīme ---> Uzlipene, uzlipe
Uzlīmējums ---> Uzlipinājums
Līmlente ---> Līplente, liplente

Līnija ---> Svītrele, slejs, sleja
Lineārs ---> 

Lógins (logins) ---> Ievadīšanās
Ielógoties (ielogoties) ---> Ievadīties
Izlógoties (izlogoties) ---> Izvadīties

Lól (lol, laughing out loud 'skaļi smejos', jeb 'rǣcu, zviedzu') ---> Zv (zviedzu), rc (rǣcu) / [izsmejošas attieksmes izrādīšanai] Elu (jānoskaidro izcelsmi)[APVV-T], el [APVV-T]
Lmaō (lmao, laughing my ass off 'nozviedzos, norǣcos) ---> Zvn (zviedzos nost, jeb 'zviedzos līdz nāvei, lejup arba nost no kaut kā'), Rcn (rǣcos nost)
Rófl (rofl, rolling on the floor laughing) ---> Zvr (zviegdams ripinos), rrc (rǣkdams ripinos), zvd (zviedzu dirsā), Dzv (dirsā zviedzu), drc (dirsā rǣcu), zvp (zviedzos prom, projām), rcp (rǣcu prom/projām), azv (aizzviedzos), arc (aizrǣcos)

Luksófōrs (luksofors) ---> Mainugunis, [jau æsošs sarunvalodas vārds] trejugunis

Lupa, palielināmais stikls ---> Lielināmais (stikls), lieleklis

Lustīgs (novæcojis, bet vēl dzirdams) ---> Līksms, līksmīgs

Lūrēt ---> Blenzt, žūrēt (apvv., sal. ar lietuvju vārdu. [1][2][3]), [nievājošāk] blenzelēt

Lūzeris (zaudǣtājs, neveiksminieks) ---> Zaudoņa, zaudaļa, zauža, ļemurs (jānoskaidro izcelsmi)[APVV-T], zaudinieks, [sarunvalodišķāk] padirsoņa [PPV-T], papisoņa

Ļ

M

Mačs, spēle ---> Sacentiens

Malacis ---> Nadzelis, naģelis (apvv.; arba no vārda „naģīgs” 'nadzīgs', „nags” arba krievu „ģelaķ” 'darīt' gan priedēkļa 'na-' '(darbība) uz; (darbība) līdz pilnībai, pilnībā, gana/pietiekami; (veikt darbību, ar darbību gūt) daudz; (darbība) par daudz'), brašulis (pēc lietuvju parauga)

Mamma ---> Māma (vārds „māma” visticamāk ir aizgūts [IZC-K], jo baltu valodām šāda burtu atkārtošanās nav raksturīga. lietuvji izrunā kā vienu, pat ja kāds burts atkārtojas piemēram vārdā kā „attieksme”. Vēl tas, ka teju visi pamīlinājuma paveidi ir atvasināti tieši no vārda „māma”)[APVV-T] {„Māmu, atnāksi lūdzu?”}

Manikīrs/-e ---> Plaukstkopis, plaukstinieks
Manikīrs, [novc.] manikīra, manikūra ---> Plaukstkopsme, plaukstiniecība
Manikirēt, manikīrēt, taisīt manikīru ---> Kopt plaukstas

Manta ---> [Tas, kas kādam piedær; īpašums] Turta [APVV-T] [IZC-K] / [Aizderīgu lietu kopums arba liels daudzums, kas kādam pieder, jeb bagātība] Turtība / [priekšmæts, lieta] lieta, [sarunvalodai] daikts
Mantīgs ---> Turtīgs
Mantība ---> Turtība
Mantnīca ---> Turtene, turtava, turtne
Mantot ---> Pārgūt, pārņemt (jau æsoša nozīme)
Mantots ---> Pārgūts, pārņæmts (pārņemts)
Mantošana ---> Pārguve, pārgūšana
Mantojums ---> Pārguvums, pārņǣmums (pārņēmums)
Mantojamība ---> Pārgūstamība
Mantinieks ---> Pārguvinieks
Troņmant(i)nieks ---> Dižsǣstpārguvinieks (dižsēstpārguvinieks) godsǣstpārguvinieks (godsēstpārguvinieks), dižsǣstinieks
Izmantot ---> Lietot | Pielietot (ļaudieti, spǣku, izdevību g. tml.) / [Pilnībā, tā ka vairs nav] Izlietot
Izmantošana ---> Lietošana | (ļaužu, darbaspǣka, pieredzes) Pielietošana
Izmantotājs ---> Pielietotājs

Mariónete (marionete) ---> Vadāmlelle | Aukliņlelle

Maršruts ---> Ceļasvītrele (sk. aizvietojumu vārdam „līnija”), (Ejamais, ejam-, braucamais, braucam-, lidojamais, lidojam-) ceļš | [tikai par sabiedrisko pārvadākli] Pietursvītrele

Masēt ---> Braucīt [1][2], laitīt ([1][2][3]; novæcojusi nozīme), laitināt
Masāža ---> Braucīšana | [pabeigta] Braucījums
Masieris, masǣtājs (masētājs) ---> Braucītnis, braucītājs (jau æsošs vārds), laitinieks

Maska ---> Sejslǣps (sejslēps), sejene {metināšanas sejene} / [skaistkopē] Sejklājs, sejasklājs, sejklājums, sejasklājenis
Maskot ---> Sejeņot, uzlikt (kādam) sejeni/sejslǣpu
Maskoties ---> Sejeņoties, uzlikt (sev) sejeni/sejslǣpu
Atmaskot ---> Atsejeņot, atklāt seju, atslēpt seju | Atklāt [V-T], atplīvurot, (iz)vilkt gaismā [V-T], (iz)vilkt dienasgaismā, atplīvurot
Atmaskošana ---> Atsejeņošana, sejas atklāšana, sejatslēpe | Atklāšana, atplīvurošana, (iz)vilkšana gaismā
Masku balle, maskarāde ---> Sejenības (pēc tādu vārdu, kā piemēram „viesības” 'viesošanās', „attiecības” 'attiekšanās' parauga), sejeņballe
Maskēt ---> Aizklāt [V-T], viept [APVV-T 'aizsegt, aizklāt; aizplīvurot] | [par pierējumu, faktu] Aizplīvurot [V-T]
Maskēties ---> Aizklāties, viepties [APVV-T 'aizklāties, maskēties']
Maskēšanās tǣrps ---> Aizklājtǣrps (aizklājtērps), zāļtǣrps (zāļtērps), slēpjamtǣrps (slēpjamtērps), [sarunvalodai] aizklājenis

Masts ---> (Jūren)stabs, stebe (novæcojis [V-T]), jūreņstabs | [tikai burujūrenēm] (Buru)stabs, burturis

Materiāls ---> Lietenis ('tas, kas ir liets, kam noderīgs'), lietokla, pielieta, lieteklis, mædaga (medaga; apvv.) | [tikai par audumu] Audums
Jǣlviela (jēlviela), izejmateriāls, sākviela ---> Jǣllietenis (jēllietenis), jǣllietokla (jēllietokla)
Izejviela ---> Jǣllietenis (jēllietenis), izejlietenis / Pamatlietenis
Materiāls (īpašībenis) ---> Lietenisks, lietoklisks | Naudisks, naudas (kas) / [saistīts ar būkli, jeb matēriju] Būklisks (sk. aizvietojumu vārdam „viela” gan „matērija”) / [saistīts ar vielu, jeb būkleni] Būklenisks {būkleniskas lietas}, lieteklisks, lietenisks
Videōmateriāls (videomateriāls) ---> Skatāmlietenis, skatāmlietokla, skatāmais
Zāģmateriāli ---->

Matracis ---> Uzgultenis ('tas, ko uz gultas liek', 'tas, ko uz kaut kā uzguļ' arba 'tas, uz kā guļas/kam uzguļas')
Virsmatracis ---> Virsuzgultenis

Māja ---> Nams
Mājas ---> Nami, miteklis / Lauksǣta, lauku sǣta (lauksēta, lauku sēta), sǣta, nami / Dzimtene, dzimtā vieta
Mājinieks ---> Miteklinieks
Naktsmājas ---> Naktsnami
Iet mājās ---> Iet namup, iet uz namiem
Mājupceļš ---> Namupceļš
Mājot ---> Mist {tur mīt divi vilki}
Mājoklis ---> Miteklis [V-T]
Mājvieta ---> Dzīvesvieta, pajumte (jau æsoši)
Dot mājvietu ---> Dot pajumti/patvǣrumu
Mājturība ---> Namturība
Mājīpaš(i)nieks, namīpaš(i)nieks, mājsaim(i)nieks ---> Namīpašinieks
Namsaim(i)nieks ---> Nomas namsaiminieks, nomasnaminieks
Mājdzīv(i)nieks ---> Namdzīvinieks
Mājrūp(i)niecība ---> Namrūpiniecība
Mājražošana ---> Namražošana
Mājražotājs ---> Namražonis
Pašmāju (kas) ---> Pašnamu (kas) | pašvalsts (kas)
Mājas, māj- ---> [tāds, kas saistīts ar namiem arba namu] Nam- / [tāds, kas sastopams lauku namos, jeb sǣtā] Sǣtas (kas), sǣt-, nam-
Mājputni ---> Sǣtputni (sētputni; kā latgaliski)

Medaļa ---> Godazīme, godzīme, godeklis, godals
Medaļ(i)nieks ---> Godzīminieks

Mediķis ---> Kaišzinis, liginieks, ligzinis
Medicīna ---> Kaišzinātne, liginiecība, ligzinātne
Medicīnisks ---> Kaišzinātnisks, liginiecisks | Kaišziņa (kas, piem. palīdzība) / Dziediniecisks, dziedinošs, dziedējošs
Medikaments, drapes ---> Dziedēklis, zāles

Mehāniķis ---> Iekārtinieks, iekārtiķis / [fizikā] Mijiedarbinieks, mijiedarbiķis
Mehānika ---> Iekārtiniecība / Mijiedarbinieks, mijiedarbiķis
Mehānisks ---> Mijiedarbisks / [pārējām nozīmēm vǣlāk kaut ko pielikšu]
Mehānisms --->
Mehānicists --->
Mehānistisks --->
Mehānicisms --->

Meistars ---> Dižpratis, izpratis, izpratējs, izcilinieks / [augstākā amatinieku pakāpe] Dižræmæsis (dižremesis; sk. aizvietojumu vārdam „amatinieks“), / [tiešais vadītājs] Tiešvadis, priekšinieks
Meistarīgs, meistarisks (īpašība) ---> Dižpratīgs, dižpratišķs, dižpratæns (dižpratens), dižprotošs

Meistarīgums, meistariskums ---> Dižpratīgums
Meistarība ---> Dižpratība
Meistardarbs, meistarstiķis, šedevrs ---> Diždarbs [APVV-T]
Meistardziedonis ---> Diždziedonis
Meistarot (sarunvalodas vārds) ---> Taiselēt
Meistarojums ---> Taiselējums

Meningīts ---> (Galvas) smadzeņapvalku karsonis, smadzeņapvalkkaise, galvas karsonis (labāk dærǣtu vārdam „encefalōmeningīts”)[APVV-T]

Mērķis ---> Tēmenis, tēmeknis / [tas, ko tiecas paveikt, sasniegt] Tieksla, tiektne (vieta, apstākļi, stāvoklis uz kuru tiecas)
Mērķ- ---> Tiekslisk(ai)s (kas, tieksliskie maksājumi), Tiekslas-(kas)
Mērķēt ---> Tēmēt
Mērķtiecīgs ---> Tiekslsniedzīgs, Tieksltiecīgs,
Mērķtiecīgums ---> Tiekslsniedzīgums, Tieksltiecīgums
Mērķtiecība ---> Tiekslsniedzība, tieksltiecība
Galamērķis ---> Galatieksla
Bruņumērķis ---> Sargļutēmenis (sk. aizvietojumu vārdam „bruņas”)
High-value Target (HVT) ---> Svarīgs tēmēnis

Mikrófōns (mikrofons) ---> Skaņtveris

Mikrōskōps, mikróskōps (mikroskops) ---> Sīkskatis (pirmā valsts laismeslaika naujvārds)
Mikrōskōpisks, mikróskōpisks (mikroskopisks) ---> Sīkskatāms

Militārs ---> Kariniecisks (sk. aizvietojumu vārdam „karavīrs”) / Kara-(kas, piem. bāze)
Militārpærsōna (militārpersona) ---> Karinieks/-e | [ja nebināran] kariniekan
Militarizēt, militārizēt ---> Karinieciskot
Militarizēties, militārizēties ---> Karinieciskoties
Militarizācija, Militārizācija ---> Karinieciskošana | karinieciskošanās
Militārists ---> 
Militāristisks --->
Militārisms --->
Militārrūp(i)niecisks ---> Kararūpiniecisks
Militārpsihólōģija (militārpsiholoģija) ---> Kariniekpsihólōģija (kariniekpsiholoģija), Karapsihólōģija (karapsiholoģija)

A mind flayer, a mindflayer, an illithid ---> Prātlaupis, [sarunvalodai] smadzeņēdis | [neitrāls vārds, kas atbilstu vārdam „illithid”] Prātvaldis

Miskaste ---> Izmestne, atkritne (kā logu tulkojumā), [sarunvalodai] drazene / [sarunvalodas nozīmei] Izgāztuve

Mīna ---> Zemessprāglis / [šaujamā, metamā] Šaujamsprāglis
Kóntaktmīna (kontaktmīna) ---> Saskarsprāglis, skāriensprāglis
Mīnulauks, mīnu lauks ---> (Zemes) sprāgļulauks
Mīnu kuģis ---> Sprāgļu jūrene
Mīnmetējs, mórtīra (mortīra) ---> Sprāgļmeslis, sprāgļmestne, sprāgļmeteklis, sprāgļmæstuve (sprāgļmestuve),  sprāgļmæstuvs (sprāgļmestuvs)
Mīnmetējnieks ---> Sprāgļmeslinieks
Mīnēt ---> Zemessprāgļot
Atmīnēt ---> Atsprāgļot

Módelis (modelis), pōzǣtājs (pozētājs) ---> Raudzeknis [APVV-T1][APVV-T2], parauginieks | [nedzīvs] Raudzeklis [APVV-T] / [samazināts, tiešs kādas lietas  atveidojums] Raudzeklītis, raudzeklelis, raudzeklutis, raudzekluzis, raudzeklīns, raudzekļkuks / Paraugs {sparabrauka paraugs}, paveids / [Darbības veids] Vǣlāk kaut ko pielikšu
Módelēt (modelēt) --->
Módelēšana (modelēšana) --->
Módelējums (modelējums) --->
Módelǣtājs (modelētājs) --->
Módelists (modelists) --->
Módelisms (modelisms) --->

Módærns (moderns) ---> Tagadnišķs, tagadnīgs [V-T], mūsdienīgs [V-T], šodienīgs [V-T], pašlaicīgs
Módærnums (modernums) ---> Tagadnišķums, tagadnīgums, pašlaicīgums, šodienīgums, mūsdienīgums
Módærnitāte (modernitāte) ---> Tagadnišķība, tagadnība, pašlaicība, šodienība, mūsdienība
Módernizēt (modernizēt) ---> Tagadnišķot, tagadnīgot, pašlaicišķot, pašlaicīgot, šodieniskot, šodienīgot
Módernizēties (modernizēties) ---> Tagadnišķoties, tagadnīgoties, pašlaicīgoties, šodieniskoties
Módernizācija (modernizācija) ---> Tagadnišķošana, tagadnīgošana, pašlaicīgošana, šodieniskošana | Tagadnīgošanās
Módernizējums (modernizējums) ---> Tagadnišķojums, tagadnīgojums, pašlaicīgojums, šodieniskojums
Módernists (modernists) ---> Tagadnišķinieks, tagadnīginieks, tagadninieks
Módernistisks (modernistisks) ---> Tagadnišķiniecisks, tagadnīginiecisks, tagadniniecisks
Módernisms (modernisms) ---> Tagadnišķiniecība, tagadnīginiecība, tagadniniecība

Móments (moments) ---> Mirklis [V-T], acumirklis [V-T] / [neilgs laikposms, drusku ilgāks par mirkli] Brīdis {tas brīdis, kad tas notika}[V-T]
Mómentāns (momentāns) ---> Mirklīgs [V-T], acumirklīgs [V-T], [pārn. noz.] zibsnīgs [V-T]

Mónitōrs (monitors) ---> Rādeklis / [tāds, kas ko uzrauga] Uzrauglis, uzraudzeklis

Mónólōgs (monologs) ---> Vienruna [V-T]

Mópēds (mopēds) ---> Sparariteņuks (pamazinājums vārda „mótócikls” aizvietojumam)
Mópēdists (mopēdists) ---> Sparariteņukbraucis

Móš, móška (moš, moška; 'varbūt') ---> Varams, varai (pēc vārda „visai” gan „tikai” parauga. šādi agrāk izskatījās apstākleņi), var (kā lietuviski)

Mótócikls, mótōcikls (motocikls), [sarunvalodā] mócis (mocis) ---> Spararitenis
Mótóciklists, mótōciklists (motociklists) ---> Sparariteņbraucis | [tāds, kas šobrīd brauc] sparariteņbraucējs / [spējinieks] Sparariteninieks

Multiaugļu sula ---> Vairākaugļu sula (lietuviski: įvairių vaisių sultys 'dažādu augļu sula')
Multiapstrāde ---> Vairākapdarsme (sk aizvietojumu vārdam „apstrāde” gan „strādāt”)
Vairākuzdevumu apstrāde ---> Vairākapdarsme / [darbu sadale starp vairākiem savstarpēji saistītiem apdarekļiem] Vairākapdarekļošana

Munīcija ---> Šauklas

Mūrēt ---> Pātēt (jānoskaidro izcelsmi)[APVV-T1][APVV-T2][PAPVV-T1][PAPVV-T2], pļækāt (pļekāt)[APVV-T], picināt [APVV-T], lepīt [APVV-T]
Mūrēšana ---> Pātēšana, pļækāšana (pļekāšana), picināšana
Mūrējums ---> Pāte, pātējums, pļækājums (pļekājums), picinājums
Mūris ---> Pātenis, sapļecenis, pļecenis, sapļæktenis (sapļektenis) | Sargsiena, dižsiena, piksiena, pļæksiena (pļeksiena)
Mūrītis ---> Sargsieniņa, dižsieniņa
Mūr(i)nieks ---> Pātinieks

Mūzika ---> Skaņumāksla [V-T] | [skaņumākslas darbs] Skaņdarbs [V-T] / Skandināšana / [Skanēšana] Skanība
Muzikāls ---> [tāds, kas ir saistīts ar skaņumākslu arba tāds kurā tā ir] Skaņu (kas) / [melōdisks, labskanīgs] Skanīgs / Skaņuprasmīgs
Muzikalitāte ---> Skanīgums / [skaņumākslas uztveres, izpratnes gan darbības spēja] Skaņuprasme, skaņumāka
Muzikālijas ---> Skaņulietas
Muzicēt ---> Nodarboties ar skaņumākslu, skandināt
Mūziķis ---> Skaņumākslinieks [V-T]
Muzikants ---> Skandinieks
Mūzikas lādīte ---> Skaņušķirstiņš

N

Nagla ---> Iekaltra (izskaņa kā vārdam „šautra”), iesitra
Naglot ---> Kalt/sist iekaltras, iekaltrot
Pienaglot ---> Piekalt (iekaltrāmi)
Naglot klāt ---> Kalt klāt (iekaltrāmi)
Aiznaglot ---> Aizkalt (iekaltrāmi)
Naglot ciet ---> Kalt ciet (iekaltrāmi)

Narkōtika (narkotika) ---> Reibeklis, skurbeklis
Narkōtisks (narkotisks) ---> Reibeklīgs, skurbeklīgs, reibinošs, skurbinošs / [saistīts ar narkōtikām] Reibeklisks, skurbeklisks
Narkōmāns, narkómāns (narkomāns), narkōtiķis (narkotiķis) ---> Reibeklinieks, skurbeklinieks | [nievājoši] Reibekļoņa
Narkōmānisks, narkómānisks (narkomānisks) ---> Reibekliniecisks, skurbekliniecisks
Narkōmānija, narkómānija (narkomānija) ---> Reibekliniecība, skurbekliniecība
Narkoties ---> Reibināties
Narkōtizēt (narkotizēt) ---> Reibekļot
Narkōtizācija, narkōtizēšana (narkotizācija, narkotizēšana) ---> Reibekļošana / Aizreibināšana, iemidzināšana reibekļiemi
Narkōze (narkoze) ---> Reibekļojums, skurbekļojums

Nazis ---> Griezlis, tute [APVV-T], griežuks, griezutis, rieklis (no vārda „riekt”, no kā darināts vārds „rieciens”) | [liels] tutenis
Saliekamais nazis, kabatas nazis ---> Savāzenis
Gut knife ---> Kabļagriezlis, griezlis ar kabļaveida asmeni

Nāra ---> Vārava (jau æsošs, bet jānoskaidro izcelsme), ūdensmeita

Nedēļa ---> Septele (pēc apvidvārda „devele” parauga), septene, septiņdiene, sadiene
Nedēļas nogale, vīkends ---> (Septeles) nogale, [sarunvalodai] septelnogale
Nākamnedēļ, jaunnedēļ ---> Nākamseptel, naujseptel

Neģēlis ---> Nelietis, nekrietnelis
Neģēlīgs ---> Nelietīgs, nekrietnīgs
Neģēlība ---> Nelietība, nekrietnība

Neitralizēt (spridzekli), to defuse, defuseot, defjūzot ---> (No)dzēst

Nešpætns (nešpetns) ---> Negants
Nešpætnums (nešpetnums) ---> Negantums
Nešpætnība (nešpetnība) ---> Negantība
Nešpetnis ---> Negantinieks, [nievājoši] negantenis, negantelis

Niere ---> Īksts (lietuvji dēvē tāpat; daudzuskaitam - „īkstis”)[NOVCV-T]

Nūja ---> Vǣzda (vēzda)[APVV-T], vǣzds (vēzds)[APVV-T], vǣza (vēza; latgaliski - „vāza”. vārds „vāzda” ir pamazinājumam)[NOVCV-T 'runga, rīkste'], vāza [APVV-T]
Nūjot ---> Vǣzdot (vēzdot)
Nūjošana ---> Vǣzdošana (vēzdošana)

Ņ

O

Ogļhidrāti ---> Ogļūdeņi (tāpat kā lietuviski („angliavandeniai”))[NOVCV-T]

Ó

Ófiss (ofiss) ---> Sadirbtuve (vieta, kur sadirbj, jeb dirbj kopā), sadirbtne
Óficiāls (oficiāls) --->
Óficiālums (oficiālums) --->

Ókupēt (okupēt) ---> Sagrābt (zemi, valsti; jau æsoša nozīme), iegrābt (zemi, valsti; grābjot ievirzīt, iekļaut savā valdījumā)
Ókupants (okupants) ---> Zemesgrābis, [nievājošāk] zemesgrābša, zemesgrābaļa
Ókupācija ---> Zemesgrābe, iegrābe, iegrābtība
Ókupeklis ---> Grābšudaikts

Ónómatópóēze (onomatopoēze), ónómatópeja (onomatopeja) ---> Skaņvārds
Ónómatōpóētisks (onomatopoētisks) ---> Skaņvārdisks

Óranžs (oranžs), óranžkrāsas (oranžkrāsas) ---> Rudensplaukas (kas) | Rudensplaukā
Óranžsarkans (oranžsarkans) ---> Rudenssarkans, rudensplaukiski sarkans

Óreganō (oregano) ---> Raudene

Órgāns (orgāns) ---> Mieseklis, miesrīks
Órganisks (organisks) ---> Mieseklisks, miesrīcisks / Miesisks, miesu (sirgums) /  [saistīts ar dzīvo dabu] Dzīvdabisks, dzīvdabas (kas) / [ķīmijā] Dabasbūklenisks, dabīgs / [saistīts ar ļaudieša psihi, raksturu, būtnību arba būtību] Gara (kas), garisks, būtnisks / [tāds, kas ir likumsakarīgi, cieši iekļauts kādā sistēmā; tāds, kas atbilst (kā) būtībai] Būtisks, sastāvdaļīgs
Órganiskums (organiskums) ---> Dabīgums
Órganisms (organisms) ---> Dzīvdabis, dzīvdabietis / Miesājs, miesas
Órganiķis (organiķis) ---> Dabasbūkleninieks, dabīgais būkleninieks
Órganicisms (organicisms) --->
Órganizēt (organizēt) ---> Rīkot  | Norīkot (papildu vilcienus), nodrošināt / Dibināt / Vienot, liedēt / Kārtot
Órganizēties (organizēties) ---> Apvienoties / Saskaņoties
Órganizǣts (organizēts) ---> Saskaņots {saskaņotā noziedzība} / Sakārtots
Órganizǣtība (organizētība) ---> Saskaņotums / Sakārtotība | [sakārtotības pakāpe, jeb cik sakārtots] Sakārtotums
Órganizǣtājs (organizētājs) ---> Rīkotājs
Órganizatōrs (organizators) ---> Rīkotājs, rīcinieks
Órganizatōrisks (organizatorisks) ---> Rīkošanas (kas) | Norīkošanas (kas) / Dibināšanas (kas) / Apvienošanas (kas) / Saskaņošanas (kas) / (Sa)kārtošanas (kas)
Órganizācija (organizācija) ---> Dibinājums, saliedējums
Noórganizēt (noorganizēt) ---> Sarīkot | Norīkot (papildu vilcienus), nodrošināt / [Izveidot iestādi, kólektīvu] Nodibināt / Apvienot, saliedēt / Sakārtot
Reórganizēt (reorganizēt), pārórganizēt (pārorganizēt) ---> Pārkārtot / Pārveidot
Reórganizēties (reorganizēties), pārórganizēties (pārorganizēties) ---> Pārkārtoties
Reórganizācija (reorganizācija) ---> Pārkārtošana, pārkārte
Reórganizēšana (reorganizēšana) ---> Pārkārtošana / Pārveide, pārveidošana
Dezórganizēt (dezorganizēt) ---> Sajucināt, pajaukt, izjaukt
Dezórganizǣts (dezorganizēts) ---> Juceklīgs, jūklīgs, jukls

P

Pacients ---> Dziedēknis, dziedējamais, aprūpeknis, aprūpējamais

Panna ---> Cepene (pēc lietuvju vārda („keptuvė”) parauga), ceptene

Panks ---> Plošņa, plošņrókeris (plošņrokeris), ārdoņa, dauzoņa
Pankróks (pankroks) ---> Plošņu róks (plošņu roks), plošņróks (plošņroks), dauzoņróks (dauzoņroks), kaušļu róks (kaušļu roks)

Pagrabs --->

Parazīts | brīvǣdājs (brīvēdājs), brīvēdis, brīvēža, brīvlaiža ---> Iesǣdulis (iesēdulis), iesǣdnis (iesēdnis), iesēdinieks, [nievājoši] iesǣdņa (iesēdņa), iesǣdaļa (iesēdaļa) / Liekēdis [V-T], liekǣdājs (liekēdājs), veltēdis [V-T], veltēža, veltēdājs (veltādājs)[APVV-T], svešēdis [APVV-T], [pārn. noz.] trans, [sarunvalodas paveids] liekaizis [V-T], [nievājošāk] veltēdelis, veltǣdaļa (veltēdaļa)
Parazītisks ---> Iesǣdulisks (iesēdulisks) / Liekēdīgs, veltēdīgs, lieklaizīgs, [nievājošāk] veltēdelīgs, veltǣdaļīgs (veltēdaļīgs)
Parazītiskums ---> Iesǣduliskums (iesēduliskums) / Liekēdīgums, veltēdīgums, lieklaizīgums
Parazītisms ---> Iesǣsudulība (iesēdulība), iesēdība, iesǣdatne (iesēdatne) / Liekēdība, veltēdība [APVV-T]
Parazitēt ---> Iesǣduļot (iesēduļot) / Velti ēst
Parazītvārds ---> Tukšvārds [PPV-T]

Paróle (parole) ---> Slæpvārds (slepvārds; iedvæsma no lietuvju vārda („slaptažodis” 'paróle')), slǣptvārds (slēptvārds), laidvārds, ieejvārds

Pasažieris ---> Vedeknis

Past(i)nieks ---> Aizgādinieks, nogādinieks
Pasts ---> Aizgādiniecība (vietas nozīme kā piemēram vārdam „saiminiecība”) | [tikai par vietu, it īpaši runājot par e-pastu] Aizgādene / [kārtnu sūtījumu kopums, kuru nogādi šāda iestāde rīko] Kartnsūtījumi
Pastkastīte ---> Ziņulenīte, ziņuļkastīte

Patriōts (patriots) ---> Valstskvēlis, valstskvǣlis (valstskvēlis), (valsts) kvǣlinieks (valsts kvēlinieks), dzimtenmīlis, valstsmīlis, dzimteninieks / [tāds, kas piemēram savu darbavietu ir ļoti iemīļojis, dedzīgi darbojas tās labad] (kā) kvǣlinieks, vietasmīlis, vietmīlis
Patriōtisks (patriotisks) ---> Valstskvēlisks, valstskvǣlisks (valstskvēlisks)
Patriōtisms (patriotisms) ---> Valstskvēle

Pauze ('neilgs pārtraukums, jeb pārtrauka') ---> Pamita [PPV-T], pamitiens [PPV-T], mitiņš [APVV-T 'pārtraukums, apstāšanās']
Pauzīte ---> Pamitiņa, pamitieniņš, mitiņš
Pauzēt ---> Stādināt [V-T], mitēt [APVV-T], pieturēt [V-T]
Nopauzēt ---> Pastādināt [APVV-T], pamitēt, apstādināt, pieturēt

Pavārs ---> Virinieks, virtuvenis (jau æsošs), ēdientaisis, ēsttaisis, [sarunvalodai] ņammastaisis / [tāds, kas šobrīd taisa ēdienu] Virējs, ēdientaisītājs
Šefpavārs ---> Galvænviris (galvenviris; daudzuskaitam: galvænvirji, kā piemēram vārdam „gulbji”, „cirvji”), galvænvirinieks (galvenvirinieks)
Pavārnīca ---> Smeļamkauss, smeļamkarote, vārāmkarote, viramkarote

Pāris ---> Divums, otriniekatne, otrinieciens, otriniekiens, otriniecība, otriniekājs / Daži
Pārītis ---> Divumiņš
Pārinieks ---> Divuminieks, otrinieks [APVV-T]
Pārskaitlis ---> Līdzskaitlis (pēc lietuvju apzīmējuma („lyginis skaičius“) parauga)
Nepārskaitlis, nepāra skaitlis ---> Nelīdzskaitlis
Pāra (kas) ---> Līdzskaitļa (kas)
Nepāra (kas) ---> Nelīdzskaitļa (kas)

A peasant (nievājoši) ---> Zeminieķelis [APVV-T] / [sarunvalodas nozīmei; kāds, kas ir zemas šķiras arba lieto ko tai raksturīgu] Trūkulis / [sarunvalodas nozīmei; tāds, kas ko neprot] Nepraša [V-T], nemākulis [V-T], nemāķis [APVV-T], [nievājošāk] nemākaļa

Pedikīrs/-e ---> Pǣdkopis (pēdkopis), pǣdinieks (pēdinieks)
Pedikīrs, [novc.] pedikūra ---> Pǣdkopsme (pēdkopsme), pǣdiniecība (pēdiniecība)
Taisīt pedikīru ---> Kopt pǣdas

Pica ---> Plakansieris (daudzuskaitam: plakansierji, kā vārdā cirvji, gulbji, latvji, šķīvji), plātsieris [PPV-T1][PPV-T2][PPV-T3][APVV-T], plātssieris, apaļsieris, apaļsierene, siermīklis
Picērija ---> Plakansierava, plātsierava, plātsierene, plātssierava, plakansierjene (parasti j burta nebūtu, bet atstāju, lai skaidrāk par ko iet runa)

To ping (someone) ---> Piesaukt (kādu), iebakstīt (kādam), piepīkstināt (kādam)
A ping ---> Piesauciens, piesaukums, iebaksts, iebaktsiens, [sarunvalodai] piesauka (apvv. ar nozīmi 'refrēns')

Ping ---> [lietotne] Aizkavrādis, aizkavnoteiklis / [laiks] Atbilžlaiks

Pistole ---> Šautuks
Ūdenspistole ---> Ūdensšautuks
Raķešpistole; signālpistole ---> Signālšautuks, Palaislšautuks | [Par tādu, kas palaisla nešauj] Skaņziņas šautuks; skaņziņšautuks
Mašīnpistole (Tēzaurā rakstīts, ka novæcojis vārds, bet naujo nenorāda) ---> Mašīnšautuks

Pīlādzis ---> Sǣrmūkslis (sērmūkslis; apvv., sal. ar lietuvju vārdu)
Pīlādžoga ---> Sǣrmūkšļoga (sērmūkšļoga), sǣrmūkšlene (sērmūkslene), sǣrmūkšoga (sērmūkšoga; apvv.)

Pīlārs ---> Dižbalsts, lielbalsts, treknbalsts, resnbalsts | [pārn. noz.] Dižbalsts, balsts [V-T] / (radīšanas, ģediminaišu) Stabs

Pīrsings ---> (miesu) duramrota, miesdurs

Planēta ---> Aplidona, apvirzona, apsaulene, apsaulenis, apzvaigzne, apzvaigznis

Plīts ---> Virekle (pēc lietuvju vārda („viryklė”) parauga), virene, sildgalds, skulda (nezinātas izcelsmes apvidvārds)

Postīt ---> Graut, ārdīt, nīcināt | [ilgstoši, vairākās vietās] Graustīt
Postīgs, postošs ---> Ārdošs, nīcinošs
Nopostīt ---> Noārdīt, nonīcināt [APVV-T]
Sapostīt --> Sagraut, saārdīt, sanīcināt [APVV-T]
Izpostīt ---> Izārdīt, iznīcināt
Postījums ---> Ārdījums, nīcinājums
Postaža ---> Noārda, izārda, noārdava, izārdava (izskaņa pēc apvv. „postava” 'postaža' parauga), noārdene, izārdene
Postītājs, postaž(i)nieks ---> Ārdītājs, nīcinātājs
Posts ---> Zudība, nīcība / Nelaime
Nelaime un posts ---> Nelaime gan zudība/nīcība
(Aiz)iet postā ---> (Aiz)iet zudībā/zudumā | [tikai par ļaudieti] (Iz)dzist

Pólicists (policists) ---> Kārtībsargs/-ene [V-T], kārtībinieks [V-T], likumsargs [V-T 'tiesībsargājošās iestādes (parasti kārtībsaradzes) darbinieks']
Pólicija (policija) ---> Kārtībsardze, kārtībiniecība

Presēt ---> Spaidīt, slogot, slodzināt
Presǣtava (presētava) --->
Prese ---> Spiedne [V-T], spiede
Preses relīze, presrelīze, relīze, izvēsts (LVAK naujvārdu vārdājā) ---> Izziņojums ziņojums spiednei

Prócesōrs (procesors) ---> Apdareklis (sk. aizvietojumu vārdam „apstrādāt”)

Prógrammēt (programmēt) --->
Prógrammēšana (programmēšana) ---> Lietotniniecība
Prógrammǣtājs, prógrammists (programmētājs, programmists) ---> Lietotninieks, lietotņudaris
Prógramma (programma) ---> Lietotne
Prógrammatūra (programmatūra) ---> Lietotnājs, lietotniens

Prótektōrs (protektors) ---> (Riteņvalka) aizsargdaļa, (Riteņvalka) sardzeklis, riteņvalksargs

Puķe ---> Ziedule, ziedala (var traucēt vārda jau esošā nozīme - 'raiba govs'), ziedals, ziedenis

Pulkstenis ---> Laikrādis (jau æsošs; tāpat kā lietuviski)
Rokaspulkstenis ---> Rokas laikrādis
Pulksteņtaisītājs, pulksteņmeistars ---> Laikrādinieks, laikrāžtaisis
Pulksten ---> Laikā {Laikā trijos piecdesmit}
Pulkstenīte --->
Sniegpulkstenīte ---> Sniedzene [APVV-T]

Pulveris ---> Milums (tas, kas ir samilts, jeb sīki samalts. Sīks malums), mila, miltišķi ('tie, kas ir kā milti/tie, kas ar miltiem saistīti'. izskaņas „-išķis” pamatā ir „-išķs”. abas saistītas ar izskaņu „-isks” gan „-iskis”), milteņi
Pulverveidīgs | pulverveida ---> Milumveidīgs, milasveidīgs | milumveida, milasveida
Šaujampulveris ---> Šaujammilums, šaujammila
Pulvermuca ---> Milummuca, milasmuca, miltišķmuca
Pulverizēt ---> Smidzināt
Pulverizatōrs (pulverizatōrs) ---> Smidzeklis

Punkts ---> Tašķis [APVV-T1][APVV-T2][APVV-T3][APVV-T4][APVV-T5](iedvæsma no lietuvju vārda „taškas” 'punkts' gan tiem mūsu apvidvārdiem. žemaitiski - „poškis”) {sākuma, izejas, atbalsta, kulminācijas, pagrieziena, augstākais, vārīšanās tašķis, lietisku tašķu sistēma (materiālu punktu sistēma)}, zirņuks, zirnulis, galazīme, galeklis, galis, beiglis / [snieguma svēršanas vienība sacensībās g. tml.] Tašķis (šai nozīmei lieto lietuvji), pelnelis, pelnulis, pelnenis, pælnvienība / Vieta | [tieša, tieši noskaidrota] Vietiņa {...kur upes saplūst vienā vietiņā; vietiņa, kur varam nodibināt sakarus ar viņu jūreni}, vietele, kur tieši {noskaidrosim kur tieši sākas Urāli}, vietuks, vietīna / [iekārtota celtne, tælpa, vieta kādam nolūkam] Novietne {pārsiešanas, iesaukšanas, novǣrošanas novietne} / [cǣlonis, iemesls] Pamats {lūzuma, atspēriena pamats}[V-T] / [Maiņas robeža] (rasas, nulles) Mainoklis / [strāvekliskās ķēdes elementu savienojumu vieta] Mæzgls (mezgls)[V-T]
Daudzpunkte ---> Daudztašķe
Punktēt ---> Tašķot
Punktǣts (punktēts) ---> Tašķots
Punktains, punktots ---> Tašķains
Galapunkts, gala punkts ---> Galapietura

Pūrists ---> Tīratninieks / [prātiniecībā, varbūt arī mākslā] Šķīstatninieks
Pūristisks ---> Tīratniniecisks / Šķīstatniniecība
Pūrisms ---> Tīratniniecība / Šķīstatniniecība

R

Raķete ---> Palaisla {kodolpalaisla, palaisldzinējs}
Apgaismes raķete ---> Apgaismes palaisla, [sarunvalodai; jau æsošs] svecīte
Reaktīvā mugursoma, džetpaks, raķešsoma (LVAK vārdājā) ---> Palaislnesle, palaislmugurene, lidmugurene
Raķešvarde ---> Smailpurna varde

Randiņš ---> Saticiņš (izskaņa piemēram pēc vārda „šāviņš” parauga), saticiens

Rase ---> (ļaužu) Izskatšķira, izskata šķira | [tikai par ādas plauku] Ādas plauka

Raunds ---> Piegājiens [V-T], pieiets, piegāja, piegājš (izskaņa kā piemēram vārdam „vējš”), piegājus, gājums
Eco round ---> Taupene
Full eco round ---> Nepircene

Rawr! ---> Murr!, ņurr! (vārds „murr” apvienots ar „ņau!”), murr, ņau! / [lauvas rēciens] Rrr!

Reaģēt ---> Veikties pretī, darboties pretī, atveikties, atdarboties
Noreaģēt ---> Atveikties [APVV-T], atdarboties [APVV-T]
Reaģents, reaktīvs ---> Atveiklis, atveiceklis
Reakcija ---> Atveika, atdarbe, pretrīcība, atrīcība | [tikai par sejas izteiksmi] seja {mana seja kad...}
Reakciónārs (reakcionārs) ---> Atpakaļrāpulis [V-T], atrāpulis [APVV-T]
Reakciónārs (īpašībenis) ---> Atpakaļrāpulīgs [V-T]
Reakciónārisms (reakcionārisms) ---> Atpakaļrāpulība [V-T]
Reaktīvs ---> Atveicisks / [Tāds, kas saistīts ar ķermeņa impulsa maiņu] ??? / [Tāds, kam piemīt strāvekliskā indukcija arba strāvekliskā kapacitāte; tāds, kas ir saistīts ar maiņstrāvas ķēdes darbību.] ???
Areaktivitāte ---> Neatveicība
Reaktīvais granātmetējs ---> ... spridžukmetene

Reāls ---> [tāds, kas ir, pastāv; arī 'patiess'] Īsts, īstæns (īstens) | [tāds, kas ir taisns, nemaldīgs] Patiess / [tāds, kas var būt, notikt] Iespējams, varbūtīgs, varbūtisks, ticams | [tāds, ko var panākt, ieviest] Īstænojams (īstenojams), paveicams / [par attieksmi] Godīgs {būsim reāli ---> būsim godīgi} / [tāds, kas labi der, jeb ko var labi pielietot kādai tiekslai] Lietderīgs {lietderīga palīdzība} / [sarunvalodas nozīmei] Baigs
Reāli ---> [sarunvalodas nozīmēm] Baigi {
Realitāte ---> Īstænība (īstenība)[V-T] {„atgriezties īstænībā” [V-T]}, tiešāmība [NOVCV-T], tiešamība [V-T] | [taisna, nemaldīga īstænības uztvere] Patiesība {atgriezties patiesībā} | [apstākļvārda nozīmei, vietas locījumā] Īstænībā, patiesībā
Realizēt ---> Īstænot (īstenot)[V-T] / [apmainīt pret naudu, preci] Pārdot
Realizēties ---> Īstænoties (īstenoties) / Tikt pārdotam
Realizācija ---> Īstænošana (īstenošana) | īstænošanās (īstenošanās) / Pārdošana
Reālists ---> Patiesinieks / [tāds, kas veido kaut ko arba pierē par ko, kas varētu pastāvēt, ir iespējams, īstænojams] Varbūtinieks, iespējaminieks, ticaminieks, godīginieks
Reālistisks ---> Patiesiniecisks / Varbūtiniecisks {varbūtinieciska skatāmrotaļa, pierēšana}, iespējaminiecisks, ticaminiecisks / Iespējams | Īstænojams (risinājums)
Reālisms ---> Patiesiniecība {zinātniskā patiesiniecība} / Varbūtiniecība, iespējaminiecība, ticaminiecība
Reāllaiks ---> Patieslaiks
Reālizglītība ---> Lietderīgā izglītība

Reģistrēt ---> Ieskaitīt (ko, kur) [V-T] / Pierakstīt (kur) [V-T]
Reģistrēties ---> Ieskaitīties / Pierakstīties (kur)
Reģistrācija ---> Ieskaitīšana | Ieskaitīšanās / Pierakstīšana | Pierakstīšanās
Reģistrs ---> Ierakstājs / [strāvekļsakaros] Pierakstlis / [infórmātikā] Pierakstne, pierakstele / [jūreniniecībā] Ieskaitītne / [skaņumākslā] ??? / [tehnikā] Sadaleklis, uzraudzeklis, uzrauglis, pieskaiteklis
Reģistratōrs (reģistrators) ---> Ieskaiteklis
Reģistratūra ---> Pieteiktne [V-T1][V-T2], pierakstne

Reize ---> Kārta, kārtus (ar izskaņu -us. lietuvji gadījumus skaita ar vārdu vīriešu dzimtē („kartas”), bet slāņa nozīmei lieto sieviešu dzimti(„karta”. pieņemu, ka agrāk - kad no galotnes -as nebija vēl izzudis a burts - tā darījām arī mēs)), lāgs (tēzaurā atzīmēts, kā novæcojis; bieži lietots grāmatā „Dvēseļu putenis”), lāga [APVV-T]
Vienreiz | vienu reizi, reizi ---> Vienkārt, vienlāg | Kārtu, lāgu
Vienreizējs ---> Vienkārtējs, divlādzējs
Divreiz, divas reizes ---> Divkārt, divlāg
Divreizējs ---> Divkārtējs, divlādzējs
Trīsreiz ---> Trīskārt, trijkārt [V-T], trīslāg, trijlāg
Trīsreizējs ---> Trīskārtējs, trīslādzējs
Pirmoreiz ---> Pirmokārt, pirmolāg
Pirmreizējs ---> Pirmkārtējs, pirmlādzējs
Pirmreizīgs ---> Pirmkārtīgs, pirmlādzējs
Otrreiz ---> Otrokārt, otrolāg
Otrreizējs ---> Otrkārtējs, otrlādzējs
Trešoreiz ---> Trešokārt, trešolāg
Vēlreiz ---> Atkal {pārbaudīt atkal}, atkārtoti {izšaut atkārtoti}, vēl {gribu vēl!}, vēlkārt | Atkārtot {visu atkārtot} / [ja teiktais nav dzirdǣts] Ko (tad)?, (lūdzu) atkārtojiet!
Pēdējoreiz ---> Pēdējokārt, galējokārt, pastarokārt
Pēdējā reize ---> Galakārta, pastarā kārta, pēdējā kārta, pēdējkārta
Šoreiz ---> Šokārt, šolāg
Nākamreiz ---> Nākamkārt, nākamlāg / Citkārt {citkārt nopērc laikus!}
Līdz nākamajai reizei! ---> Līdz atkal tiksimies!, līdz nākamkārtai!
Citreiz ---> Citkārt [V-T], citad [APVV-T], citlāg, citulāg
Citreizēj(ai)s ---> Citkārtēj(ai)s [V-T]
Pašreiz, patreiz, uz doto brīdi ---> Šobrīd, pašlaik, patlaban (jānoskaidro arba vārds nav radies citas valodas ietekmē)
Pašreizēj(ai)s ---> Šobrīdēj(ai)s (pēc apvv. „tobrīdējs” parauga), patlabanējs [V-T] | Šībrīža [V-T]
Toreiz ---> Tobrīd, tolaik
Toreizēj(ai)s ---> Tobrīdēj(ai)s [APVV-T] | Tālaika (kas), tābrīža (kas)
Kādreiz, reiz ----> Kaut kad (satikties), citkārt (kaut ko padarīt) / Savulaik, savlaik, agrāk | Vienlaik, vienkārt (bija, dzīvoja X), kārtu (bija, dzīvoja X)
Kādreizēj(ai)s ---> Citkārtēj(ai)s [V-T] | Bijušais (prezidents, priekšinieks)
Dažreiz ---> Dažkārt, šad tad, kārtumis (pēc vārda „reizumis” parauga) / Brīžiem, daž(u)brīd
Reizēm ---> Dažkārt, lāgiem [SVV-T] / Brīžiem, daž(u)brīd
Reižu reizēm ---> Lāgu lāgiem [V-T], kārtkārtumis | Brīžu brīžiem
Vairākreiz, vairākas reizes ---> Vairākkārt [V-T], vairāklāg
Katrreiz, katru reizi, ikreiz, ik reizi ---> Katrukārt, katrkārt, ikkārt, katrulāg
Nevienu reizi, ne reizi ---> Nekad, pat vienkārt ne, ne kārtu, ne brīdi, ne lāgu
Cikreiz, cik reizes ---> Cikkārt [V-T]
Jau kuro reizi ---> Cikkārt jau
Tādās reizēs ---> Tādos brīžos
Kā (nu) kuru reizi ---> Kā (nu) kuru kārtu, kā (nu) kuru lāgu
Vienreizlietojams ---> Vienkārtisks, vienkārtlietojams
Daudzreizlietojams ---> Daudzkārtisks, atkārtoti lietojams [1], daudzkārtlietojams
Reizē ---> Vienlaikus, brīdī | Kopā {visi kopā iekliedzās}
Uzreiz, uz sitiena (pēc krievu parauga) ---> Tūliņ/tūdaļ/tūlīt (pat), [sarunvalodai] uz vietas [1], vienā rāvienā/uz rāviena; turpat [1]
Uzreiz pēc ---> Tūliņ/tūdaļ/tūlīt pēc (šādi saka latgaliski)
Pie reizes ---> Pie brīža, pie kārtas, pie lāga
Reiz par visām reizēm --->  Vienkārt/kārtu par visām (kārtām)
Ja reiz... ---> Ja jau...
Mēnešreize, menstruācija ---> Mēnešziedi [V-T], sievasziedi [APVV-T]
Pareizs ---> Taisns, bezkļūdains [V-T], nekļūdains, nemaldīgs [V-T], nekļūdīgs [V-T], tiess [APVV-T], tiesns [APVV-T] / [par laiku] Patiess, tiešs / [par ceļu] Īstais
Nepareizs ---> Greizs [V-T], kļūdains, šķǣrss (šķērss)[V-T], netaisns, ačgārns [V-T], aplams [V-T], alīgs [APVV-T][V-T][IZC-K1][IZC-K2][IZC-K3] | Ne tas {ne to paņēmu} | Ne tur {ne tur iegāju}
Pareizums, pareizība ---> Taisnums, bezkļūdainums
Nepareizums, nepareizība ---> Greizums, kļūdainums, netaisnums, šķǣrsums (šķērsums)
Pareizrakstība ---> Taisnrakstība
Pareizrakstības pārbaudītājs, spelčeks ---> Rakstības pārbaudlis, rakstības pārbaudeklis, rakstībpārbaudeklis, rakstībpārbaudlis, [sarunvalodai] rakstībbaudlis, rakstībbaudeklis, (rakstības) baudeklis
Pareizticība ---> Krievticība [V-T]
Pareizticīgais ---> Krievticīgais

Rekórds (rekords) ---> Dižieraksts, dižpaveiks (dižs paveikums), dižpaveika, dižveiks, dižveika, dižsasniegs, dižsasniega
Rekórdists (rekordists) ---> Dižierakstinieks, dižierakstiķis, dižierakstenis, dižpaveicinieks

Renderēt ---> Atveidināt (padarīt par atveidu/atveidiem), izatveidināt, izveidināt
Renderēšana ---> Atveidināšana

Restórāns (restorāns) ---> Ēdinātne, smalkēstne, smalkǣstuve (smalkēstuve)

Riba ---> Sānkauls (apvv.; šādi mēs to dēvējām agrāk; lietuvji tā dēvē joprojām („šonkaulis”)), [sarunvalodai] sānelis | sāni {gūt pa sāniem}

Riepa ---> Riteņvalks, riteņapvalks

Rīve ---> Berzlis, berzeklis, bærztuve (berztuve), saberzlis, bærztava (berztava), bærztavs (berztavs), sabærztuve (saberztuve)
Rīvēt ---> Berzt kopā
Rīvēties ---> Berzties
Sarīvēt ---> Saberzt
Rīvmaize ---> Maizbærzumi (maizberzumi), bærzumi (berzumi; apvv.)

Rullis ---> Tīstoklis [V-T], vīstoklis [V-T] / [rīks, iekārta gludināšanai, līdzināšanai arba uztīšanai] Veltnis [V-T]
Rullītis ---> Veltnītis
Rullēt ---> Ritināt ciet, tīt ciet / Veltnēt / ['braukt'] Ripināt / ['iet'] Pǣdot (pēdot), kājot, cipāt | ['ātri iet'] Kātot, stilbot / ['dirbt'] Ņemties / [būt atzītam, sekmīgam; patikt] ??? / Valdīt
Rullēties ---> Ritināties ciet, tīties ciet | [par skaitļokļa peles ritenīti] Ritināt
Sarullēt ---> Saritināt, satīt / Saveltnēt
Sarullēties ---> Saritināties, satīties

(Ratu, riteņa) rumba ---> Maule (apvv.; no vārda „maut” 'maukt'; šādi dēvē arī latgaļi)

To run-boost, to runboost („Counter-strike” termins) ---> Aizlidināt (līdz kaut kurienei); uzlidināt (līdz augstākai vietai); būt skrejceļam {būšu tev skrejceļš}

To run and gun, to run n' gun ---> Šaut skriedamam {viņa šāva skriedama/skriedama šāva}

S

Salvete ---> Slaučuks

Satelīts, mākslīgais pavadonis ---> Pavadīklis, pavadeklis, pavadoklis
Satelītiekārta ---> Pavadīklis, pavadošā iekārta
Satelītattǣls (satelītattēls) ---> Pavadīkļatveids (sk. aizvietojumu vārdam „attǣls”)

Sekss, dzimumakts ---> Miesla [APVV-T][IZC-K], mieslības ('mieslošanās', izskaņa kā piemēram vārdam „viesības” 'viesošanās'), miesle [APVV-T], [sarunvalodai] miesojiens, kniebiens, pisiens, piša | [nepabeigta darbība] Miesošanās, kniebšanās, pišanās
Seksuāls ---> Mieslisks / Miesls [APVV-T], mieslišķs, mieslīgs, mieslæns (mieslens), dzimumtieksms (izskaņa kā piemēram vārdam „līksms”, „drausms”, „baisms”), mieslisks
Seksualitāte, seksualisms ---> Mieslība {mieslības kómercializācija}, dzimumtieksme, mieslišķība | Mieslības paveids, dzimumtieksmes paveids, mieslības veids, mieslība
Seksīgs ---> Mieslinošs, uzbudinošs
Nodarboties ar seksu, veikt dzimumaktu, [sarunvalodā] seksoties ---> Miesloties [NOVCV-T], [sarunvalodai] miesoties [APVV-T], kniebties [SARVV-T], pisties, sabīdīt mīžamos [SARVV-T], nodurt kurmi [SARVV-T]
Aseksuālis, aseksuālists ---> Nemieslis, dzimumnetiecis, nemieslinieks
Aseksuāls ---> Nemiesls, nemieslišķs, nemieslīgs, dzimumnetiecošs / Bez dzimuma | Bezdzimuma
Aseksualitāte, aseksualisms ---> Nemieslība, nemieslišķība, nemieslænība (nemieslenība), dzimumnetieksme
Hómōseksuālis, hómōseksuālists (homoseksuālis, homosesksuālists), gejs ---> Savmieslis/-e/-ene, savdzimumtiecis
Hómōseksuāls (homoseksuāls), [sarunvalodā] gejisks ---> Savmiesls/-a, savmieslišķs/-a, savmieslīgs/-a, savdzimumtiecošs/-a, savdzimttiecošs/-a, pašdzimumtiecošs/-a
Hómōseksualitāte, hómōseksualisms (homoseksualitāte, homoseksualisms) ---> Savmieslatne | [tikai par vīriešiem] Savmieslība | [tikai par sievietēm] Savmieslenība
Hómōrómantiķis (homoromantiķis) ---> Savdzimummīlis, savdzimtmīlis
Hómōrómantisks (homoromantisks) ---> Savdzimummīlisks, savdzimtmīlisks
Hómōrómantika (homoromantika) ---> Savdzimummīla, savdzimtmīla
Hómófōbs (homofobs) ---> Pretsavmieslis, savmiesļu nīdis, pretsavmieslinieks, [nievājoši] savmiesļu nīdelis, savmiesļu nīža, savmiesļu nīdaļa
Hómófōbisks (homofobisks) ---> Pretsavmiesls, pretsavmieslišķs, pretsavmieslīgs, savmiesļu nīdišķs, pretsavmiesliniecišķs, [nievājoši] savmiesļu nīdelīgs
Hómófōbija (homofobija) ---> Pretsavmieslība, savmiesļu nīdība, pretsavmiesliniecība, [nievājoši] savmiesļu nīdelība, savmiesļu nīžība, savmiesļu nīdaļība
Lesbiete, lezbiete, [sarunvalodā] lezbe ---> Savmieslene, savmiesle, savdzimumtiece, savdzimumtiecene, savdzimtiniece, [sarunvalodai] savmiesļa (savmieslu sieviešu lietošanai savā starpā), savdzimumtieča
Lesbisks, lezbisks ---> Savmieslenišķs, savmieslenīgs, savdzimumtiecenisks
Lesbisms, lezbisms ---> Savmieslenība, savdzimumtiecenība
Heterōseksuālis, heterōseksuālists (heteroseksuālis, heteroseksuālists) ---> Pretējmieslis/-e, pretējdzimumtiecis/-e
Heterōseksuāls (heteroseksuāls) ---> Pretējmiesls, pretējmieslišķs, pretējmieslīgs, pretējdzimumtiecošs
Heterōseksualitāte, heterōseksualisms (heteroseksualitāte, heteroseksualisms) ---> Pretējmieslība, pretējdzimumtieksme
Biseksuālis, biseksuālists ---> Abmieslis, abdzimumtiecis/-e, [sarunvalodai] abpisis/-e, [tikai par sievieti] abmiesļa, abdzimumtieča
Biseksuāls ---> Abmiesls, abmieslišķs, abmieslīgs, abdzimumtiecošs, [sarunvalodai] abpisīgs
Biseksualitāte ---> Abmieslība, abdzimumtieksme, [sarunvalodai] abpisība
The bi-cycle ---> Abmiešļa rats, abmiešļa grieži, abmiešļa svārstības, [sarunvalodai] abpiša rats, abpiša grieži
A gynosexual, a gynesesxual, a ginosexual, a finsexual (ar pirmajiem trim daži apzīmē tikai tādu, kuriem svarīgi ir sievišķie dzimummiesekļi) ---> Sievišķmieslis | Miesekļu sievišķmieslis, sievišķmiesekļmieslis
Gynosexual, gynesexual, ginosexual, finsexual ---> Sievišķmiesls, sievisķmieslišķs, sievišķmieslīgs | Miesekļu sievišķmiesls, sievišķmiesekļmiesls
Gynosexuality, gynesexuality, ginosexuality, finsexuality ---> Sievišķmieslība | Miesekļu sieviešķmieslība, sievišķmiesekļmieslība
An androsexual ---> Vīrišķmieslis | Miesekļu vīrišķmieslis, vīrišķmiesekļmieslis
Androsexual ---> Vīrišķmiesls | Miesekļu vīrišķmiesls, vīrišķmiesekļmiesls
Androsexuality ---> Vīrišķmieslība | Miesekļu vīrišķmieslība, vīrišķmiesekļmieslība
Panseksuālis ---> Visdzimtinieks, visdzimtiķis, visdzimtis, visdzimtenis, visdzimšmieslis, dzimšmieslis, visdzimštiecis/-e
Panseksuāls ---> Visdzimtiniecisks, dzimšmieslišķs, dzimšmieslīgs
Panseksualitāte, panseksualisms ---> Visdzimtiniecība, dzimšmieslība
Andrōgīnija, andrōginija (androgīnija, androginija) ---> Abdzimums / [ārējais izskats, uzvedība] Jauktdzimte, jaukta dzimte, jauktdzimtība
Interseksualitāte, interseksualisms, hermafródītisms (hermafrodītisms) ---> Starpdzimums / [andrōgīnija] Sk. vārda aizvietojumu / [biseksualitāte] Sk. vārda aizvietojumu
Seksists ---> Dzimumpāratnis/-ene, dzimumpāratniks/-ķe, dzimumpāratniķis/-ķe, dzimumpāratninieks/-ce, dzimumpārinieks/-ce ('kāds, kas uzskata, ka viens dzimums ir pārāks par otru')
Seksistisks ---> Dzimumpāratnisks, dzimumpāriniecisks
Seksisms, dzimumdiskriminācija, dzimumisms ---> Dzimumpāratnība, dzimumpāriniecība

Sekunde ---> Ælpa (elpa) [APVV-T][V-T1][V-T2][V-T3][IZC-K1][IZC-K2]

Sensōrs (sensors), devējs (pēc krievu vārda „датчик” parauga ar būtnes izskaņu) ---> Juteklis (maņu miesrīka nozīmi pārnest vārdā „maneklis”), juslis
Sensōrs, sensōrisks (sensōrisks; īpašībenis) ---> Maneklisks, juteklisks (jau æsošs)
Maņu órgāns, juteklis ---> Maneklis, maņu miesrīks (sk. aizvietojumu vārdam „órgāns”), manīklis, maņeklis
Juteklīgs ---> Maneklīgs

Sēne ---> Krimala ([APVV-T1][APVV-T2][IZC-K1][IZC-K2][IZC-K3][IZC-K4][IZC-C], sal. ar prūšu vārdu), krimene
Sēnīte ---> Krimaliņa
Sēņot ---> Krimalot
Sēņošana ---> Krimalošana
Iet sēnēs ---> Iet krimalot
Sēņotne, micēlijs ---> Krimalotne

Simbōls (simbols) ---> Apzīme, apzīmeklis
Simbōlisks (simbolisks) ---> Apzīmisks | Apzīmējošs {visam ir apzīmējoša nozīme} / Maznozīmīgs {maznozīmīga maksa}, nenozīmīgs, niecīgs
Simbōlika (simbolika) ---> Apzīmājs, apzīmes, apzīmiens
Simbōlizēt, simbólizēt (simbolizēt) ---> Apzīmēt
Simbōlists (simbolists) ---> Apzīminieks
Simbōlistisks (simbolistisks) ---> Apzīminiecisks
Simbōlisms (simbolisms) ---> Apzīminiecība / [apzīmju kopums] sk. aizvietojumu vārdam „simbōlika”

Sinónīms (sinonīms) ---> Tuvvārds, pievārds, blakusvārds, līdzvārds
Sinónīmisks (sinonīmisks) ---> Tuvvārdisks, blakusvārdisks, līdzvārdisks
Sinónīmija (sinonīmija) ---> Tuvvārdība, blakusvārdība, blakusvārdatne, līdzvārdība, līdzvārdatne
Sinónīmika (sinonīmika) ---> Tuvvārdājs, blakusvārdājs, blakusvārdiens, līdzvārdājs / [nozare, kas tos pētī] Tuvvārdiniecība

Sinóptiķis (sinoptiķis) ---> Gaisinieks, gaisreģis, gaisapstāklinieks, laikreģis [APVV-T 'laikapstākļu pareģis']
Sinóptisks (sinoptisks) ---> Gaisiniecisks
Sinóptika (sinoptika), sinóptiskā meteórólōģija --> Gaisiniecība, gaisapstākliniecība, laikreģība

Skelets, ģindenis (lietuvvārds [IZC-C]) ---> Kaulājs [V-T], kauliens, kaulojums, kauliens

Skola ---> Mācītne, mācīkla (kā lietuviski), mācītava [APVV-T], glītotava
Skolotājs ---> Mācinieks
Skol(i)nieks ---> Mācītnenis/-e, mācītnietis/-e, māceklis/-e (kā lietuvju vārds „mokinys”, kas nozīmē arī 'māceklis') | [tikai par meiteni, lai nošķirtu locījumus] Māceklene, mācītnene
Skol(i)nieciskums ---> Mācītneniskums
Skolǣns (skolēns) ---> Mācītnǣns (mācītnēns), māceklǣns (māceklēns)
Skolasbiedrs, skolas biedrs ---> Mācītnesbiedrs
Skolot ---> Izglītot, mācīt (mācītnē)
Skoloties ---> Izglītoties, mācīties (mācītnē)

Skrūve ---> Iegrieznis (pēc vārda „uzgrieznis” parauga), iegrieztra (pēc vārda „šautra” parauga. Sal. arī ar aizvietojumu vārdam „nagla”)
Skrūvēt ---> Griezt (iegriezni), (ie)griežņot
Skrūvēt iekšā ---> Griezt iekšā (iegriezni), griezt iekšan (iegriezni)
Ieskrūvēt ---> Iegriezt (iegriezni; jau æsoša nozīme)
Skrūvēt ārā ---> Griezt ārā (iegriezni), griezt āran (iegriezni)
Izkskrūvēt ---> Izgriezt (iegriezni; jau æsoša nozīme)
Izskrūvēties ---> Izgriezties (iegrieznim)
Skrūvēt klāt ---> Griežņot klāt, Stiprināt klāt iegriežņiemi
Pieskrūvēt ---> Piegriežņot, piestiprināt iegriežņiemi, piestiprināt ar iegriežņiem
Skrūvēt kopā ---> Griezt (kam) kopā iegriežņus
Saskrūvēt ---> Sagriezt (kam) iegriežņus
Skrūvēt nost ---> Griežņot nost
Noskrūvēt ---> Nogriežņot
Noskrūvēties ---> Nogriežņoties
Skrūvēt vaļā ---> Griezt vaļā, griezt vaļan
Atskrūvēt ---> Atgriezt (kam) iegriežņus (jau æsoša nozīme)
Atskrūvēties ---> Atgriezties (iegriežņiem)
Skrūvgriezis ---> Iegriežņeklis, iegriezlis, iegriezeklis
Skrūvgalds, skrūvsols ---> Spīļugalds, griežņagalds
Skrūvspīles ---> Griežņaspīles
Skrūvspārnis ---> Griežņaspārnis, griežņspārnis, griežspārnis, griezspārnis
Tam kādas/vienas skrūves trūkst ---> Viņam/-ai kāda/viena staba trūkst (pēc lietuvju parauga), viņam/-ai kāda/viena iegriežņa trūkst
Nav visas skrūves/skrūvītes kārtībā ---> Nav visu iegriežņu, ne visi iegriežņi (ir) vietā, ne visi stabi (ir) vietā

Skurstenis ---> Dūmenis [V-T]

Slikts, švaks ---> [Vispārīgi] Nelabs {nelaba dūša, paliek nelabi, nelabais}[V-T], pliekans [V-T], nelāgs (pārn. n.)[V-T], nebalts (pārn. n.)[V-T], [sarunvalodai] tārpains [V-T], smirdīgs [V-T], sūnains [V-T], čābīgs (jānoskaidro izcelsme)[V-T], kaulains, mīksts [V-T], [jaudīgāk] caureja {tā ir galīga caureja}, caurejains, pļūtas [APVV-T][V-T], pļūtains, sutrains, sutra, maucīgs [V-T], dirsts [V-T] |
['kaitīgs, nepatīkams'] Ļauns {ļauni par kādu runāt; ļaunu nodarīt; nākt par ļaunu}, [ļoti nelabs] drausms {patiešām drausma diena}, drausmīgs |
['ar pamazinātām spējām, nesparīgu norisi'] Vājš/vārgs/vārs {vārgs apgaismojums rotaļātājs; viņš vārgi rotaļā; nevāja svētdiena; nevāji, ne?} /
[anglisks aizguvuma lietojums] Kaitīgs {tu man esi kaitīgs; alkóhōla lietošana ir kaitīga veselībai} | Kaitēt {šitais mums kaitēs} /
[par prasmi; mēdz būt anglisks aizguvuma lietojums] Neprasmīgs, nemākulīgs | Neprast (šaut, rotaļāt, sparabrauku vadīt), nemācēt
Pasliktināt ---> Pavājināt (rædzamību)[V-T], pavārdzināt / Paļaunināt (situāciju), pagandēt, pamaitāt
Pasliktināties ---> Pavājināties, pavārdzināties / Paļaunināties, pagandēties, pamaitāties
Nākt par sliktu ---> Kaitēt, nākt par ļaunu [V-T]

Slims ---> Sasirdzis [V-T], sirgs [APVV-T], nevæsæls (nevesels)[V-T], [sarunvalodai] ligots
Slimīgs  ---> Sirdzīgs [NOVCV-T], sirgans, [sarunvalodai] ligans [APVV-T 'vājš']
Apslimt ---> Apsirgt [V-T], iesirgt [V-T 'kļūt sirgam']
Saslimt ---> Sasirgt [V-T], iegūt (sirgumu), [sarunvalodai] saķert
Saslimis ---> Sasirdzis
Slimot ---> Sirgt [V-T], vārgt [V-T], sirgot [APVV-T], vaidēt [NOVCN-T], [sarunvalodai] ligāt [NOVCV-T], [nievājoši] sirguļot [V-T], vārguļot [V-T], nīkuļot [V-T], vājuļot [NOVCV-T], sǣrgot (sērgot)[NOVCV-T], sǣrgaļāt (sērgaļāt)[NOVCV-T]
Slimība ---> Sirgums [V-T], liga [V-T], kaite [V-T], neveselība [APVV-T], vaina [V-T], nelabums [V-T], sirga
Slim(i)nieks, slimiķis ---> Sirdzējs [V-T], sasirgušais, sirgais, vājinieks [V-T], nevæsælais (neveselais), neveselis [APVV-T], [sarunvalodai] ligotais, ligatnis [APVV-T], [nievājoši] sirgulis [APVV-T], sirgaļa
Slimokase, slimo kase ---> Sirgonaudne (sk. aizvietojumu vārdam „kase”), sirdzējnaudne
Slimnīca ---> Sirgava, sirgne, sirgnams, sirdzējne, dziedǣtava (dziedētava; pēc apvv. „ārstǣtava” parauga), sirdzējene, sirdzējava

Smērēt ---> [ko uz kā, piem. ievārījumu uz maizes] Ziest, triept, tept [APVV-T][IZC-K], svaidīt [APVV-T] / [Padarīt netīru] Traipīt, triept, [sarunvalodai] murīt [APVV-T][IZC-K1][IZC-K2]
Smērēties ---> Ziesties, triepties / Traipīties, triepties
Smērējums ---> Traips / [nievājoši par darbu, rakstījumu, atveidu g. tml.] Ķǣpājums (ķēpājums), zieža [APVV-T]
Smēre, smērs ---> Ziede [V-T], svaide [APVV-T], [sarunvalodai] zieķis [V-T]
Smēriņš ---> Maizziede, uzziede
Smēreļļa ---> Ziežeļļa [V-T]

Soma ---> Nesle (apvidos ir vārds ar pamazinājumu „næsule” 'mugursoma; vǣdærs'), neša, næsle (nesle), nesene
Rokassoma, rokas soma, rokassomiņa ---> Rokasneslīte, rokasnæsule (rokasnesule), rokasnesle
Mugursoma ---> Mugurnesle, [sarunvalodai] mugurene
Skolassoma, skolas soma ---> Mācītnes nesle (iekļauj aizvietojumu vārdam „skola”), mācītneņnesle
A backpacker, mugursom(i)nieks (no LVAK vārdāja) ---> Mugurnesļonis, mugurneslinieks
Pistoles aptversoma ---> Šautuka aptvernesle
Tukšo aptveru somiņa ---> Tukšo aptveru neslīte

Sólārijs (solārijs) ---> Sauļotava (agrāk lietots ASV latvju apvienības vārds), sauļotne

Spaiki ---> Smailmati, smaileņi

Spainis ---> Smelene, smeltene, smæltuve (smeltuve; nezinu kā izskatās)[V-T], smæltava (smeltava)[APVV-T]

Spawn (rotaļātāju rašanās vieta pasaulē) ---> Dzimtuve, rastuve ('vieta, kur rodas rotaļātāji'), rasmene
Spawnpoint ---> Rasmestašķis (sk. aizvietojumu vārdam „punkts”), dzimsttašķis
To spawn ---> Rasties, (pie)dzimt / [Likt rasties] Radīt; dzemdēt
To respawn ---> Pārrasties, atrasties; atdzimt, pārdzimt / [Likt atkal rasties] Atradīt, pārradīt
To despawn ---> Izgaist / Izgaisināt

Speedhack --->  Gaitātreklis, gaitasātreklis, (gaitas, kustības) virsātreklis, pārātreklis

To speedrun (something) ---> Traukties (kam) cauri, brāzties (kam) cauri, ašpabeigt, ašizpildīt
A speedrun ---> Caurtrauce, caurbrāze, caurbrāziens, ašbeidze, ašpilde
A speedrunner ---> Caurtrauķis/-e, caurtraucis/-ene, caurtraucinieks, caurbrāzis/-ene, ašbeidzinieks, caurbrāzinieks, ašpildis

Spēle, igra ---> Rotaļa {vārdu rotaļa [V-T]}, rotņa [NOVCV-T], [īsāk dzejas, dziesmas ritmam] rot'ļa, kaita [APVV-T], žaisla (sk. apvv. „žaisli” 'joki, ākstīšanās'), [sarunvalodai] meņģe [APVV-T 'plosīšanās, mocības, ķibele'; æsot bijis tuvvārds aizguvumam, kā apvv. „meņģis” pašlaik], meņģis [APVV-T],
Spēlīte ---> Rotaļiņa, 
Spēlēt, geimot, igrāt ---> Rotaļāt [APVV-T], rotaļot [NOVCV-T], žaikstīt, rotalēt [APVV-T], rotņāt [NOVCV-T], rītēt [APVV-T], [īsāk dzejas, dziesmas ritmam] rot'ļāt, [sarunvalodai] kapāt, rukāt, maukt, uzlaist, uzšaut | [tikai par kārtīm] Kavēties (kārtīmi)[NOVCN-T][V-T], kavināties (kārtīmi), kāršot (varētu traucēt vārda „reizināt” aizvietošanu) | [prófesiónāli; lietuvji lieto vienu vārdu gan šai gan tai nozīmei] Sacensties / [par skaņurīku] Skandināt [V-T], dainēt [APVV-T] | [tikai par kokli] Koklēt [V-T] / Izlikties, izliksmot, tǣlot (tēlot)
Spēlēties - Rotaļāties [V-T], kaitēties [V-T], žaikstīties [APVV-T] 'dauzīties; jokot; kāpelēt, rāpties; vaibstīties'. laikam vienas izcelsmes ar lietuvju vārdu „žaisti” 'spēlēt, rotaļāties'], [sarunvalodai] meņģēties [APVV-T][IZC-K1][IZC-K2][IZC-K3]
Spēlēt lomu ---> Būt lomai {galvænā loma bija saticībai}
Piespēlēt ---> Padot [V-T]
Piespēle ---> Padeviens
Saspēlēt ---> Sarotaļāt, [sarunvalodai] sarukāt, / Saskandināt / Saizlikties, saizliksmot, satǣlot (satēlot)
Saspēlēties ---> Sarotaļāties, [sarunvalodai] sarukāties / Saskandināties / Saizlikties, saizliksmot, satǣloties (satǣloties)
Saspēle ---> Sarotaļa, sarotaļāšanās, sarotaļsme, sarotaļatne / Saskande, saskandināšana / Saizliksme, kopizliksme, satēle, satǣlošana (satēlošana)
Spǣlǣtājs (spēlētājs) ---> Rotaļātājs, [īsāk dzejas, dziesmas ritmam] rot'ļātājs, [sarunvalodai] Kapātājs, rukātājs, maucējs, uzlaidējs, uzšāvējs | Sacænsonis (sacensonis)[V-T] / Skandinātājs / Izliksmotājs, tǣlotājs (tēlotājs)
Spēlmanis, spēl(i)nieks (apvv.), geimeris, geimers ---> Rotaļinieks [V-T 'rotaļātājs'], rotņinieks, [sarunvalodai] rucinieks
Spēļmanta ---> Rotaļlieta [V-T]
Spēļmantiņa ---> Rotaļlietiņa
Spēļu nams ---> Rotaļnams
Spēļu kārtis ---> Kavējamās kārtis, kavējamkārtis, rotaļkārtis, sacensmes kārtis, galdakārtis
Likt uz spēles ---> Likt uz kārts [PPV-T]
Ģitārspēle ---> Ģitārskande, ģitārskandināšana
Spēlfilma, mākslas filma ---> Mākslas skatāmlente (sk. aizvietojumu vārdam „filma”), [sarunvalodai] mākslas lente

Spærma (sperma) ---> (Dzimum)sǣkla (dzimumsēkla)[V-T], (bǣrn)sǣkla (bērnsēkla), [sarunvalodai] pisākļi, pisākli [APVV-T]
Spærmatózóīds (spermatozoīds), spærmatózójs (spermatozojs), spermijs (2. nozīme) ---> Dzimumǣklis (dzimumsēklis), dzimumsēklis, dzimumsǣkliņš (dzimumsēkliņš), dzimumsǣklenis (dzimumsēklenis), dzimumsēklenis, dzimumsēkliņš, dzimumsǣklietis (dzimumsēklietis), vīrišķdzimumšūna, vīrišķššūna, vīrišķā šūna

Spics ---> Smails / [sarunvalodas nozīme; 'atjautīgs; izmanīgs'] Vǣlāk ko pielikšu / [sarunvalodas nozīme; 'ļoti labs, piesaistošs'] Vǣlāk ko pielikšu
Spicēt ausis ---> Ausīties [V-T], pacelt/pastatīt ausis (otrais pēc lietuvju parauga), smailināt ausis, smailēt ausis [V-T]

Spiegs ---> Okšķeris, ošķerinieks, [sarunvalodai] ošņa (sk.), slæpænlīža (slepenlīža), ošnāsis [SARVV-T]
Spiegot ---> Okšķerēt (saistīts ar vārdu „ostīt”; sk. tēzaurā), [sarunvalodai] ošņāt
Spiegošana ---> Okšķerēšana, [sarunvalodai] ošņāšana

Spole ---> Uztītne, uztīkla, saiva
Spolīte ---> Uztītnele, uztītnīte, uztītņuks
Spolēt ---> Tīt (uz uztītnes)
Spolǣtājs (spolētājs) ---> Uztinējs
Atspole ---> Šaudīkla [V-T], šaudīklis [V-T], [sarunvalodai] līdaciņa [V-T]

Spóileris, spóilers (spoileris, spoilers) ---> Izpļāpe (LVAK vārdāja vārds „izpļāpis”, bet sieviešu dzimtē)

Strādāt ---> Dirbt, darboties
Strādināt ---> Dirbināt | [pakļautībā, smagi, pret niecīgu atlīdzību arba bez tās] Verdzināt
Strādīgs ---> Dirbīgs, darbīgs, čakls
Strād(i)nieks ---> Dirbonis, dirbnis, dirbis, dirbinieks, dirbiķis, dirbenis, dirbiks, darbonis (nelabo nozīmi izteikt ar vārdu „darboņa”, „darbonelis” arba ko tamlīdzīgu!), dirbējs
Strād(i)niecība, strād(i)nieku šķira ---> Dirboņi, dirboņu šķira, dirbonājs, dirboniens
Pastrādāt ---> Padirbt, padarboties / Padarīt (noziegumu), izdarīt, paveikt
Nostrādāt ---> Nodirbt / Iedarboties, izveikties, izsekties, pasekties / Izlietot (tvaiku, līdekļus), nodirbt / Nodirbināt
Nostrādāties ---> Nodirbties
Nostrādināt ---> Nodirbināt | Noverdzināt
Piestrādāt ---> Piedirbt / Piedarināt, piedarīt / [iekārtu; vārda „piestrādināt” nozīme] Piedarbināt, piedirbināt
Piestrādināt ---> Piedirbināt | [iekārtu] Piedarbināt, piedirbināt
Sastrādāt ---> Sadirbt, sadarboties / Sadarīt / Saveidot, sadarināt, satapināt, sataisīt
Apstrādāt ---> Apdarīt
Apstrāde ---> Apdarīšana, apdarsme
Izstrādāt ---> Izdirbt, izdarboties / Izdarīt / Izveidot, izdarināt, iztapināt, iztaisīt
Izstrāde ---> Izveide, izdarināšana, izdarsme, iztaisīšana, iztaisme, iztaise
Izstrādājums ---> Izveidojums, izdarinājums, iztapinājums, iztaisījums
Izstrādātājs ---> Izveidotājs {rotaļas izveidotājs}, izdarinātājs, iztapinātājs, iztaisītājs
Spēļu izstrādātājs ---> Rotaļveidonis, rotaļdaris (pēc vārda „namdaris”, „rotdaris”, „vīndaris”, „aldaris” gan citu parauga)
Izstrādināt ---> Izdirbināt | Izverdzināt
Atstrādāt ---> Atdirbt
Pārstrādāt ---> Pārveidot, pārdarināt, pārtapināt, pārtaisīt
Pārstrāde ---> Pārveide, pārtapsme, pārtape, pārdarināšana, pārtaisme, pārtaise
Pārstrādināt ---> Pārdirbināt | Pārverdzināt

Strīpa ---> Svītra [V-T]

Stroķis ---> Šaujamais [V-T], plaucēklis [PPV-T], plaucējamais

To stutter (par skaitļokli) ---> Raustīties [V-T]
Stuttering ---> Raustīšanās [V-T], rauste, raustības

Sulainis ---> Pieklausis (sk. aizvietojumu vārdam „kalps”), pieklausinieks, pieklausonis, rokasklausinieks, rocinieks, pienesinieks

Svǣtki (svētki) ---> Svinatne (ja vairākas dienas pēc kārtas, tad daudzuskaita locījumā), svǣtaines (svētaines)[APVV-T], svǣtatne (svētatne), svǣtene (svētene), sviniens, svine, svinene
Svǣtku diena (svētku diena) ---> Svinamdiena [V-T], svinamā diena
Ziemassvǣtki (ziemassvētki), ziemsvǣtki (ziemsvētki), ziemas svǣtki ---> Ziemassvinatnes, ziemassvǣtatnes (ziemassvētatnes), ziemassvinieni, ziemassvines

Š

Šaiba ---> Ripa | [maza] Ripiņa, ripele, ripute, ripuze

Šedevrs ---> Sk. aizvietojumu vārdam „meistardarbs”

Šina ---> Locekļturis, locekļtvars, stīvturis, taisnturis, ietvars (kā lietuviski)
Šinēt ---> Ietvarot (locekli), uzlikt ietvaru

Šņore ---> Aukla
Kurpju šņores ---> Kurpjauklas
Sašņorēt ---> Sasiet (auklas), [sarunvalodai] saauklot

Šprice ---> Šļirce [V-T]
Špricēt ---> Šļircināt ('likt šļirkt')[V-T]

T

Tabula ---> Lauciņājs, lauciņiens, lauciņotne, lauciņojums, lauciņene, lauciņenis, lauciņainis
Tabulārs ---> Lauciņāja (kas)
Tabulatūra ---> Skaņulapa, skandlapa, skaņsvītreles, skaņsvītrelājs, skaņsvītreliens, skaņsvītrelojums
Tablō (tablo) ---> Vǣlāk kaut ko pielikšu

Taimeris ---> Laikskaitis, noskaiteklis

Tastatūra, (skaitļokļa) klaviatūra ---> Taustiņājs, taustiņeklis, taustiņiens

Tāfele ---> Rakstplāksne, (lietuvji dēvē par rakstāmo koklenti, jeb dēli), rakstāmplāksne
Tāfelīte ---> Rakstplāksnīte, rakstplāksnele

A teamkill ---> Savakāve, savagale, pašukāve
To teamkill ---> Kaut savējo, [saraunvalodai] Nobeigt savējo,

Telefōns (telefons) ---> Tālrunis (mums jau pāri simts gadus ir savs vārds), [sarunvalodai] runis, ruņuks, runītis, runelis

Telepórtēties (teleportēties) ---> Pārgaist, pārzust
Telepórtēt (teleportēt) ---> Pārgaisināt, pārzudināt
Telepórteris (teleporteris) ---> Pārgaistuve, pārzustuve

Televizōrs (televizors) ---> Tālrādis [V-T]
Televīzija ---> Tālrāde [V-T]

Telts ---> Apklātene, apklāsla, apklāte, apklātne (sk. apvv. „pārklātne”), apsedzene, apsægtne (apsegtne), apaustene, palapene
Teltsveida ---> Apklātenveida
Teltene ---> Apklātenaudums
Teltsvieta ---> Apklātenvieta

Temperatūra ---> Siltme, siltums, siltība / [paaugstināta siltme] Pārsiltme
Termōmetrs, termómetrs (termometrs) ---> Siltmesrādis

Teniss ---> Bumbiņsite
Tenisists ---> Bumbiņsitonis, bumbiņsitinieks
Teniskrækls (teniskrekls) ---> Bumbiņsites krækls
Tenisa kurpes ---> Bumbiņsitenes
Tenisa rakete ---> Bumbiņsislis, bumbiņsiteklis

Termōģenēze (termoģenēze) ---> (Miesu) siltumrade
Termōpasta (termopasta) ---> (Siltum)atdeves pasta, siltmes pasta
Termōregulācija (termoregulācija) ---> Siltmes uzture

Tǣrauds (tērauds) ---> Asmeņdzelzs (tas pats, bet ar mūsu vārdiem)

Timiāns ---> Mārsils (parastais)[V-T]

Tinte ---> Rakstala (pēc lietuvju vārda („rašalas” 'tinte' < „rašyti” 'rakstīt') gan piemēram apvidvārda „triepala” 'ziede' parauga), raksttriepe (sk. aizvietojumu vārdam „krāsa”), rakstšķīdums
Tintains ---> Rakstalains
Tintnīca ---> Rakstalene
Tintene, tintes sēne ---> Rakstalkrimala (sk. aizvietojumu vārdam „sēne”), mǣslkrimala (mēslkrimala; pēc lietuvju vārda („mėšlagrybis”) parauga)
Tinteszivs ---> Rakstalzivs, sēpija (jau æsošs, šādi dēvē arī lietuvji)

Tornis ---> Spraunis [APVV-T][V-T][IZC-K]

Tólerants (tolerants) ---> Iecietīgs
Tólerance (tolerance) ---> Iecietība / [biōlōģijā] Izturība

Tóps (tops), the top ---> Labāko saraksts, labākājs (labāko kopums), labākiens, labākene, labācene
Tóp 10 ---> 10 labākie (šādi valodā jau ir ierasts teikt [V-T1][V-T2][V-T3]){10 labākās vietas; 10 garšīgākās krimalas [V-T]} | 10. labākais
Tóp 5 ---> 5 labākie | 5. labākais
Tóp 2 ---> 2 labākie | 2. labākais
Tóp 1 ---> Vislabākais

Tósteris (tosteris), grauzdǣtājs (grauzdētājs) ---> Grauzdeklis

To trade (Counter-strike termins) ---> Atriebt (kādu), mīt nāves (pēc vārdu savienojuma „mīt grædzænus” parauga)/ Veikt prečmaiņu, prečmaiņot
A trade ---> Prečmaiņa
A trade-kill ---> Atriebiens, atriebe, nāvjumija

Tramplīns, batuts ---> Palēklis, lakstīkla (no vārda „lakstīt” 'lǣkāt')
Tramplīna lēcējs ---> Palēklinieks

Tramvajs ---> Ielvilciens

Tranzīts ---> Caurbrauka, caurbrauce, caurvede
Tranzītceļš ---> Caurbraukceļš, caurbrauceļš
Tranzītkrava ---> Caurbraucoša krava
Tranzītpārvadājums ---> Caurpārvadājums
Transitīvs ---> Pārejošs | [vārds] Pārejošenis, pārejošnis, pārejošs darbībenis / [matemātikā] Vǣlāk kaut ko pielikšu
Transitivitāte, transitīvums ---> Pārejošums, pārejošība, pārejamība [V-T] / [matemātikā]

Trāpīt ---> Skart (ko), satikt (ko), sasniegt (ko), gadīt [APVV-T][IZC-K1][IZC-K2] | Tikt (kur), nokļūt (kur), ticināt (kur)
Netrāpīts ---> Neskarts | garām!
Trāpīgs ---> Skarošs, labi tēmējošs
Trāpīgums, trāpība ---> Skarošums
Trāpījums ---> Skārums, ticiens

Trepes, pieslienamās kāpnes ---> Kāpnenis, kāptuves, rāpnes

Tronis ---> Dižsǣsts (dižsēsts; ar apvv. „sǣsts” 'sēdeklis', pēc lietuvju vārda „sostas” 'tronis' parauga), godasǣsts (godasēsts), godakrǣsls (godakrēsls; pirms aizguvums mēs to dēvējām par „goda krēslu” [IZC-K1]][IZC-K2])

Trófeja (trofeja) ---> Iegūsla {kara, sacensību iegūsla}, iegūslis, nopelnenis, nopælnenis

To tryhard ---> Svīdelēt [PPV-T], lauzt darbus [V-T]
A tryhard ---> Svīdelis, svīdoņa, svīdaļa, svīža

U

Un --->  Gan, er, ir (nomainīt rakstību šobrīdējam, kā latgaliski, lietuviski gan žemaitiski; šādi mēs teicām agrāk)

The underdark ---> Zemzeme (šādi dǣvǣta skatāmlentē „Dungeons and Dragons: Honour Among Thieves”)

Universitāte ---> Galamācītne (sk. aizvietojumu vārdam „skola”), pastarmācītne, virsmācītne, dižmācītne (pēc japāņu vārda parauga)

Upuris, vōtums (votums) ---> Cietušais / [rituālā] Ziedojamais, ziedoklis [V-T], ziedojums [V-T]
Upurēt ---> (No)ziedot
Upurakmens ---> Ziedojamakmens, zieda akmens [V-T], ziedakmens
Upurkoks ---> Ziedojamkoks, ziedakoks
Nest upuri ---> Ziedoties

Urrā!, urā! ---> Ausā! (jānoskaidro izcelsmi, bet gan jau mūsu. apvidos vēl ir līdzīgi vārdi „ausu!”, „aucu!”, „auču!” gan „audžu!”. varbūt līdzīgas izcelsmes kā vārdi „aijā!”, „aiju!”, )[APVV-T], uzvar!, varā! (iedvæsma no lietuvju vārda „valio!”), uzvara!, vara!, gaurā! [IZC-K]
Urrāt, uravat, uravot, urravot ---> Ausāt
Urāpatriōts, urrāpatriōts (urrāpatriots, urāpatriots) ---> Ausāvalstskvēlis, ausāvalstskvǣlis (ausāvalstskvēlis), ausādzimtenmīlis, ausāvalstsmīlis
Urāpatriōtisks, urrāpatriōtisks (urrāpatriotisks, urāpatriotisks) ---> Ausāvalstskvēlisks, ausāvalstskvǣlisks (ausāvalstskvēlisks), ausādzimtenmīlisks, ausāvalstsmīlisks
Urāpatriōtisms, urrāpatriōtisms (urrāpatriotisms, urāpatriotisms) ---> Ausāvalstskvēle, ausādzimtenmīla, ausāvalstsmīla

Uzņēmējs, biznesmenis ---> Uzņeminieks
Uzņēmējdarbība ---> Uzņeminiecība

Ū

V

Vai ---> Arba [IZC-W](neskaitot vārdu „aba” gan „ab”, partikula „-ba” ir arī vārdā „jeb”, „jebšu” (šeit arī partikula „-šu”), apvv. „jeba” gan vārdā „neba”), aba [V-T][V-LTG (nospiest pogu „piezīmes, avoti, paveidi”)][IZC-W], ab [NOVCV-T], ci [V-LTG1][V-LTG2], jeb (vǣlams atstāt tuvvārdu pieminēšanai) / Ar? {ar nezini kas ar viņu notika?; ar nāksi?}, argi? (acīmredzot nesekmīgi izvēlējāmies darināt/atstāt vārdu, kā pamatā ir vārds „arī”. labāk no vārda „ar” kā lietuvjiem, citādi ļoti ticams, ka neieviesīsies) [APVV-T][IZC-K1][IZC-K2][IZC-K-3], arīdz?, arīgi?, a? (apvv. „adzi?” 'ar dzirdi?'), arīdzan [NOVCV-T], ariģ [APVV-T 'jautājuma partikula'], varig [APVV-T]
Vai arī ---> Arba, citādi / Arīdz, arīdzan
Vai nu X, vai Y ---> Arba X, arba Y [V-LIET]
Vai tad? ---> Argi?, arīdz?, arīgi?, arīg?

Vajadzēt ---> Nākties (kā; tāpat kā ar vārdu „trūkt”)[V-T] {izdarīt kā nākas} | Pienākties {viņam pienākas dāvana} | Trūkt (kā, piem. trīs lapu) / [tas, ko ir jāizdara, kam jānotiek arba kā jābūt] Jā- {man jāzina} / [greizs lietojums] Gribēt {gribu zināt}
Vajadzība ---> Nāksme (izskaņa -sme lietota kā izskaņa -šanās. sk. vārrdares sadaļu), nākums (ieteica Lauma), nācība
Vajadzīgs ---> Nāksmīgs, nācīgs
Nevajadzīgs ---> Lieks, nenāksmīgs, nenācīgs
Vajadzīgums ---> Nāksmīgums, nenācīgums
Pēc vajadzības ---> Ja nāksmīgs/nepieciešams, ja nācīgs
Vajadzības gadījumā ---> Ja nāksmīgs/nepieciešams
Vajadzības izteiksme ---> Nepieciešamības izteiksme, nāksmes izteiksme

Valis ---> Bangonis ('tāds, kas bandzina, jeb liek ūdenim bangot', pēc lietuvju vārda („banginis”) parauga), viļņonis, dižzivs [NOVCV-T 'ļoti liela zivs']

Vampīrs ---> Asinssūcis, [nievājoši] asinssūcelis, asinssūcaļa / [siksspārnis] sk. aizvietojumu vārdam „vampīrsikspārnis”
Vampirólōģija (vampiroloģija) ---> Asinssūciniecība
Vampīrsiksspārnis ---> Sikspārnis asinssūcis, asinssūcošais sikspārnis, asinssūculis, asinssūčuks, asinssūcelis
Vampīrkalmars ---> Asinssūcišķais kalmārs (asinis nesūc)
Vampīrspraudnis ---> Sūcošspraudnis, sūcamspraudnis

Vāze ---> Ziedulene (sk. aizvietojumu vārdam „puķe”), ziedultrauks, ziedaltrauks

Veikals ---> Pārdotne, pārdotava
Lielveikals ---> Lielpārdotne, dižpārdotne

Verbs („darbības vārds” īsāk) ---> Darbībenis, norisenis (no LVAK naujvārdu vārdāja)

Veseris ---> Dauzlis, sadauzlis, dauzeklis, jauceklis, jauklis, nojauklis, diždauzlis, dižbelznis, dižbelzeklis, jaucamdauzlis

Veste ---> Vidumene

Veterāns ---> Pieredzinieks, pieredzonis

Viagra ---> Stīvumzāles [APVV-T], stīveklis

Videō (video) --->  [iepriekš veikts skata iemūžinājums] Skatieraksts [V-LTG], [sarunvalodai] skatāmais / [ierīces rādījums, rādītais] Atveids {atveida iestatījumi}, attǣls (attēls)
Videō- ---> [tāds, ko var skatīties] Skatām- / [saistīts ar ierīces rādījumu] Atveid-, atveida (kas) / [saistīts ar skatāmiem ierakstiem] Skatierakstu (kas), skatierakst-
Videōlente (videolente) ---> Skatāmlente
Videōkasete (videokasete) ---> Skatāmkasete
Videōspēle (videospēle) ---> Skatāmrotaļa
Videōklips (videoklips) ---> (skatieraksta, skatām-) izgriezums
Videōkamera ---> Skatieraksteklis, skatierakstīklis
Tīmekļkamera, vebkamera ---> (Tīmekļa) skatieraksteklis
Videōaparatūra ---> Skatierakstu aparatūra
Videōnovǣrošana (videonovērošana) ---> Atveidnovǣrošana (atveidnovērošana)
Videōkarte (videokarte) ---> Atveidplāksne
Videōzvans (videozvans) ---> Atveidpaskande (sk. aizvietojumu vārdam „zvans”)  / [par sarunu] Atveida saruna
Videōmagnetófōns (videomagnetofons) ---> Atveidmagnetófōns (atveidmagnetofons)
Videō dienasgrāmata, videōemuāri (videoemuāri) ---> Dienas skatieraksti, dienas skatierakstājs, dienas skatierakstene

Viela ---> [tas, kas patiesi visur ir, pastāv gan tā izpausmes veidi] Būklis (no vārda „būt”. šāda nozīme sākotnēji bija vārdam „būtne” [IZC-K]) {būkļa nezūdamības likums}, palieta (priedēklis pa- ar nozīmi 'zem' gan pamazinājuma nozīmē) / Būklenis / [materiāls] Sk. vārda aizvietojumu
Vielisks ---> Būklisks, būklīgs, būklišķs, būklæns (būklens)
Vieliskums ---> Būkliskums, sūklīgums, būklišķums, būklænums (būklenums)
Pretviela, imūnviela; aizsargviela ---> Pretbaltumelis, pretbaltumeklis
Antiviela, antimatērija ---> Pretbūklenis / [baltumelis] Pretbaltumelis, pretbaltumeklis
Olbaltumviela, próteīns (proteīns) ---> Baltumelis, baltumeklis
Dægviela (degviela) ---> Dedzeļi [APVV-T]
Garšviela ---> Garšeklis, piegaršlis
Sprāgstviela ---> Sprāgstelis
Taukviela ---> Tauklietenis, taukala, taukals, taucenis, taukišķis ('tie, kas ar taukiem saistīti'. izskaņas „-išķis” pamatā ir „-išķs”. abas saistītas ar izskaņu „-isks” gan „-iskis”)
Ziežviela, smērviela ---> Ziežamais, ziežlietenis, ziedeklis
Lasāmviela ---> Lasāmais [V-T], lasāmlietenis, lasāmlietokla, lasāmlieta
Vielmaiņa, metabōlisms (metabolisms) ---> Būkleņmaiņa

VIP ---> Svarīginieks, svarīgnis

Virca ---> Sutra [APVV-T]; šādi mēs to dēvējām agrāk), sīvs [APVV-T], [sarunvalodai] sūdsula [APVV-T)
Vircot ---> Sutrot
Vircājs ---> Sutrājs

Vīzija ---> Gararedzējums, garaskats (iedvæsma no somu vārda „näky”), glæzna (glezna; pārn. noz.), parādība [V-T 'iedomu tǣls, vīzija, arī hlucinācija'], (gara) redzējums, garasapnis, iekšredzējums

Vólejbōls (volejbols) ---> Tīklabumba, tīklenis (lietuviski - „tinklinis” 'tīklenis')
Vólejbōlists (volejbolists) ---> Tīklabumbinieks, tīkleninieks, tīklabumbis/-e, tīklbumbinieks

Vraps ---> Tītenis (arī „maizes tītenis”)[V-C][V-T]

Vulkāns ---> Ugunskalns [APVV-T], [sarunvalodai] ugunsvēmis [V-T], ugunsspļautne, ugunsvemtne, ugunsspļāvis, ugunsvemslis
Vulkānisks ---> Ugunskalnisks | Ugunskalna (kas)
Vulkānisms --->
Vulkanógēns (vulkanogēns) ---> Ugunskalnisks, ugunskalna izcelsmes
Vulkanólōgs (vulkanologs) ---> Ugunskalninieks

Vulkanólōģija (vulkanoloģija) ---> Ugunskalniniecība
Vulkāngrava --->
Vulkanīts ---> Izvirdumiezis [V-T]
Vulkanōklasti (vulkanoklasti) --->
Vulkanizēt --->
Vulkanizācija, vulkanēšana (novæcojis) --->
Vulkanizēšana --->
Vulkanizējums --->
Vulkanizatōrs (vulkanizators), vulkanizǣtājs (vulkanizētājs) --->

w

Wallhack ---> Caurredze

A wizard ---> Burtinieks (tulkojumos dǣvǣts vienkarši kā burvis, bet tas nav tas pats)[V-T]

Whoa!, woah! ---> Ūja!, [retāk] ūjā!, ujā!, uja! / [sauciens ar kuru apstādina zirgu] Tprū!, tpr!, [apvv.] prus!, prū!, prrū!, tpru!, tprus!, tprusi!, trr!, trus!

Wow!, vau! (kā suņa rējiens) ---> Bā! [V-T]

Z

Zāģis ---> Graizlis, sǣks (sēks; apvv.), sēceklis, graizeklis, graizīklis
Zāģēt ---> Graizīt (graizlimi), griezt (sǣkami)
Zāģēšana ---> Graizīšana (graizlimi)
Zāģējums ---> (graižļa) Graizījums, (sǣka) griezums
Zāģǣtājs (zāģētājs) ---> Kokgraizis, graizinieks
Zāģǣtava (zāģētava) ---> Graizītava, graizītne, kokgrieztuve, kokgrieztne
Mótōrzāģis (motorzāģis) ---> Mótōrgraizlis (mótōrgraizlis), mótōrsǣks (motorsēks)
Ripzāģis ---> Ripgraizlis, ripgaizeklis, ripsǣks (ripsēks)
Zāģripa ---> Graižļaripa, graizekļripa, sǣkripa (sēkripa)
Zāģzobains ---> Graižļzobains
Zāģkode ---> Graižļkode
Zāģlapsene ---> Graižļlapsene
Zāģraja ---> Graižļraja
Zāģgliemezis ---> Graižļgliemezis

Zeķe ---> Pǣdavs (pēdavs), pǣdene (pēdene), pǣdvalks (pēdvalks)
Zeķubikses, zeķbikses ---> Pǣdavenes (pēdavenes), pǣdavstilbenes (pēdavstilbenes)
Tīkliņzeķubikses ---> Tīkliņpǣdavenes (tīkliņpēdavenes)
Garās zeķes ---> Garpǣdavi (garpēdavi)
Zeķturis ---> Pǣdavturis (pēdavturis)

Zilbe ---> Balsiens [V-T]

Zómbijs (zombijs) ---> Kustmironis (kustīgs mironis) / [Negribīgs cita gribas izpildītājs] Vǣlāk kaut ko pielikšu

Zvērēt --> Uzgalvot, aizgalvot, dievoties (jau æsoša sarunvalodas nozīme)
Zvǣræsts (zvērests) ---> Uzgalvojums, dievojums
Zvērināt ---> Uzgalvināt, aizgalvināt

Zummers ---> Dūceklis

Zupa ---> Vírums, vira (abi jau æsoši [1][2][3]), strǣba (apvv.; strēba), [sarunvalodai] strebeklis [VV-T]

Ž

Žanrs ---> (Mākslas)šķira {skaņumākslas šķira, skatāmlenšu šķira}
Žanrisks ---> (Mākslas)šķiras (kas) / (Mākslas)šķirisks
Žanriskums ---> (Mākslas)šķiriskums
Žanrists ---> Mākslinieks

Žǣl (žēl) ---> (Man) iesāpas, sirds iesāpas, (man) dzeļas {man par tevi dzeļas}[V-T1][V-T2], dzǣla (dzēla)[IZC-K] / Skumji
Nav žǣl ---> Neiesāpas {man, viņam neiesāpas}, nedzeļas, nav dzǣlas
Žǣlums (žēlums) ---> Iesāpsme, iesāpēšanās, dzǣlums (dzēlums) | Iesāpēties {uznāca žēlums ---> iesāpējās}
Žēlīgs ---> Iesāpsmīgs, dzǣlīgs (dzēlīgs)
Žēlīgums ---> Iesāpsmīgums
Žǣlastība (žēlastība) ---> Iesāpsmība, iesāpsme, dzǣlastība (dzēlastība)[APVV-T]
Žǣlsirdīgs (žēlsirdīgs) ---> Mīļsirdīgs [APVV-T][V-LTG]
Žǣlsirdīgums (žēlsirdīgums) ---> Mīļsirdīgums
Žǣlsirdība (žēlsirdība) ---> Mīļsirdība
Žǣlot (žēlot) ---> Saudzēt (ko, kādu) | Sargāt (no kā) / Taupīt (ko, piem. spǣkus), skopoties
Žǣloties (želoties) ---> Gausties [V-T], sūroties [V-T], sūkstīties [V-T], vaidēt, bǣdāties (bēdāties)[V-T], skundēt (novæcojis; [V-T])[IZC-K], [nievājoši] ņaudēt [V-T], ņuņņāties [V-T], ņerkstēt [V-T], ņurkšķēt [V-T], ņurkšēt [V-T], činkstēt [V-T], [paklusi] smilkstēt [V-T], [skaļi, pārmērīgi] vaimanāt [V-T], aimanāt (novæcojis; [V-T])
Žǣlošanās (žēlošanās) ---> Gaušanās, skundēšana [APVV-T]
Žǣls (žēls) ---> Gaužs [V-T], gauds (novæcojis [V-T])
Žǣlabas, žǣlas (žēlabas, žēlas) ---> Gaudulības, gaudulība
Žǣlabains (žēlabains) ---> Gaudulīgs [V-T], gaudīgs [V-T], raudulīgs [V-T],
Apžǣlot (apžēlot) ---> Pasaudzēt, atlaist sodu, piedot, apdzǣloties (apdzēloties)
Apžǣlošana (apžēlošana), žēlība ---> Pasaudzēšana
Nožǣlot (nožēlot) ---> Atsāpēt [APVV-T], nodzǣlot (nodzēlot)
Nožǣla (nožēla) ---> Atsāpsme, atsāpes [V-T],
Nožǣlošana (nožēlošana) ---> Atsāpēšana
Nožǣlojams (nožēlojams) ---> Bēdīgs {bēdīga paskata ļaudietis}, skumīgs, apsāpāms, nodzǣlojams (nodzǣlojams) | Nīkulīgs [V-T]
Diemžǣl (diemžēl) ---> Par nelaimi [V-T]
Cik žǣl! ---> Cik skumji!, kā iesāpas!
Mī un žē! ---> Dievs, mīļais!

Žigls ---> Ašs [V-T] [V-T], šukls [APVV-T][IZC-K], naigs [V-T], mudīgs [V-T], knašs (varbūt aizgūts lejasvācu „knasch” 'steidzīgs, ātrs, veikls', bet Karulis pieļauj, ka varbūt aizgūts no mums, jo tas dzirdǣts tikai bavāriešu izloksnēs)[V-T]

Žurnāls ---> Lietrakstene, lietraksts, lietasraksts, lietasrakstene / Uzskaitene {notikumu, atzīmju, kļūdu uzskaitene}, norisene
Žurnālists ---> Lietrakstinieks, lietasrakstinieks, aprakstinieks
Žurnālistisks ---> Lietrakstiniecisks, Aprakstiniecisks
Žurnālistika, žurnālisms ---> Lietrakstiniecība, aprakstiniecība
Žurnālórders (žurnālorders) ---> Vǣlāk kaut ko pielikšu

Žūpa ---> Dzerša (sal. ar vārdu „tiepša”), dzærstoņa (dzerstoņa; no vārda „dzerstīties”), lakša
Žūpot ---> Dzerstīties, lakt
Žūpošana --->  Dzerstīšanās, lakšana
Žūpība ---> Dzerstība, dzærstonība (dzerstonība), lakšība